pirmdiena, 2011. gada 19. decembris

Ziemassvētki!?

Ir brīži, kad nezinu, ko šeit rakstīt, taču ir arī brīži, kad man ir daudz ko teikt, bet nav laika, kad. Un tad paiet kāds laiks un visi svarīgie teksti pēkšņi piemirstas, tā arī nekas netiek uzrakstīts. Tāpēc arī manā bloga uz mēnesi bija klusums. BET es esmu dzīva un man iet lieliski, skumji, bet lieliski. :)

Skumjām ir vairāki iemesli:
1) šie būs pirmie Ziemassvētki, kurus nepavadīšu Liepājā ar ģimeni pie trīsmetrīgas egles, tā vietā būšu Oksfordā pie māsas bez egles. :/ Skumji un forši reizē, jo es tomēr satikšu māsu, par ko man ir ļoti liels prieks, bet skumji, jo tie nebūs īsti Ziemassvētki. Bet viskaut kas taču dzīvē jāizmēģina, vai ne? :)
2) tā kā ir Ziemassvētku laiks, tad visi mūsu Erasmus sāk pamazām izklīst pa mājām, un tas nozīmē atvadas. :( Tā arī šodien Giedre aizlidoja mājās. Ir skumji, jo tika izjaukts mūsu fantastiskais četrnieks. Bet tas nozīmē tikai vienu - mēs ar Madžu uz Viļņu vai viņas uz Latviju. Atkal satikšanās ir tā foršākā, vai ne?


Bez tam man tagad ir ļoti daudz ballīšu un mēs ar Madžu esam pārvērtušās par lielām guļavām - no ballītes līdz ballītei, bet ar rītdienu tas mainīsies, jo man ir palikušas tikai divas dienas līdz lidošanai uz UK un ir tik daudz kas jāizdara. :) Ar rītdienu es sākšu celties normālā laikā un arī ieziet no mājas pirms 15 dienā. :)

Vispār - svarīgs paziņojums - vakar bijām uz atvadu ballīti pie Giedres un tur mēs ar Madžu aiznesām arī Melno Balzamu, kuru vairāk vai mazāk visi zināja. Viens spānis vārdā Alberto, mani ļoti pārsteidza, jo viņi (spāņi) kā izrādās ir ļoti iecienījuši mūsu Melno Balzamu un daži pat speciāli uz Latviju brauc, lai iepirktu to. Vai šeit nav lielisks ceļš eksportam uz Spāniju?!

Vispār man ir skumji, jo tu saproti, ka ir atlicis mazāk kā mēnesi, lai izbaudītu šo vienreizējo pieredzi. Vēl tik daudz kas jāiespēj un jāredz. Bet - pa kuru laiku? Viens ir skaidrs - es šeit atgriezīšos, kaut kad mūžā es šeit atgriezīšos!!! :)

Tas šoreiz no manis viss...
Man pietrūkstat arī jūs visi, mani mīļie, Latvijā! (hug)

otrdiena, 2011. gada 22. novembris

Ir jāredz...

Starp citu, nupat uzgāju divus video, ar kuriem man ir jāpadalās. :)
Tā Ziemassvētku pilsētiņa man tik ļoti patika. Šis iepirkšanās centrs ir pilsētiņā Alcochete. Iespējams kādu reizi tur atgriezīšos. :)
Izbaudiet:
Streiks Lisabonas galvenajā laukumā.

Ziemassvētku pilsētiņa/iepirkšanās centrs Outlet. 

svētdiena, 2011. gada 20. novembris

Fancy club - Urban Beach

Hi, hi, hi....

Ir ienācis laiks pastāstīt par varenjauko 5dienas vakaru/nakti/rītu. :D

Tātad mēs ar Mildu un Giedri bijām nolēmušas apmeklēt 5dienā ErasmusLisboa rīkoto ballīti klubā W. Madža tajā laikā bija aizgājusi iekarot Lisabonas vienu no kinoteātriem. (Viņa skatījās Twilight 4daļu. :D)
Pirms ballītes mēs bijām atradušas kādas grupas koncertu, kur Tev nav jāmaksā, nolēmām, ka tas arī jāapmeklē. Bet pirms visa iesildījāmies pie manis Bairro Alto ar Martini. ;D Iesmējām par igauņu angļu val. zināšanām, par viņu lēnumu un visādi citādi par igauņiem, jūsmojām [ar mūsu panākumiem Simulation Projectā un dikti smējāmies par amerikāņiem, kas neko citu kā savu valsti nezin. Gadījās redzēt arī vienu blondīni (youtube), kura uz jautājumu vai viņa var noskaut kādu valsti uz U, nespēja atbildēt. Un tad jautājuma uzdevējs pajautāja - vai viņa zina tādu United States of America. :D :D Tas bija ļoti, ļoti smieklīgi. :D
Tā sēžot un smejoties sagaidījām Madžu no filmas. Fiksi iztukšojām atlikušo Martini un, nu, jau kopā ar Madžu ar pēdējo 15 tramvaju devāmies uz iepriekš atrasto koncertu, kas notika blakus ielā klubam W. Apbruņojušās ar karti centāmies atrast vietu, kur šis koncerts notiek. Stāvu es ar karti rokās, blenžu un tad Milda man saka, ka piestājusi mašīna un piedāvā palīdzību. Nu, ko dodos klāt un jautāju, ka atrast mums vajadzīgo vietu. Man par brīnumi šie cilvēki mašīnā TIK labi runāja angliski, prieks bija parunāties. Puisis, kas sēdēja pie stūres, Vasco stāstīja, ka neko nezinot ar vietu, kur jābūt tam koncertam, ka pirmo reizi tādu klubu dzirdot, neskatoties uz to, viņš mums pastāstīja, kā nokļūt līdz klubam W. Viņi gan centās mums iestāstīt, ka tā vieta nav laba, ka tur nakts laikā labāk neatrasties, ja mēs gribam īstu ballīti, tad mums ar viņiem jādodas uz Urban Beach, ka viņi varot mūs par velti iedabūt iekšā, jo vienai no meitenēm, kas sēdēja mašīnā tur draugs strādā. Nu, ko paņēmu Martas numuru un teicām, ja neko labu šeit neatradīsim, tad padosim viņiem ziņu.
Tā nu devāmies meklēt koncertu, bet neatradām, iegriezāmies arī klubā W, bet mums par brīnumu ap pus2iem naktī tur bija aptuveni 4 - 8 cilvēki... Piegājām ei bārmeņa apjautāties, kāpēc tā. Šis atbildēja, ka te ballīte normāli sākas ap trijiem un iet līdz 6iem. Sapratām, ka negribam tur pūt līdz 3iem, kad saradīsies cilvēki, tāpēc devāmies ārā un es rakstīju Martai, vai viņa nevar ateik Urban Beach adresi, tā vietā viņa mums pretī atsūtīja Vasco ar mašīnu. Lieki teikt laikam, ka man ļoti patīk viņu izpalīdzība pilnīgi nepazīstamām meitenēm. :D Tikām iekšā klubā bez maksas. :)
Starp citu, es savā mūžā nekad neesmu bijusi tik smalkā klubā, kur šķiet apgrozās tikai smalkākie Lisabonas iedzīvotāji. :) Tikām aizvestas uz tādu, kā mazliet norobežotu vietiņu, kur mēs varam atstāt mūsu mantas un kur tusējās mūsu jauniegūtie draugi. :) Kā izrādījās, tai meitenei, kuras vārdu es nezinu, bet kas bija trešais cilvēks mašīnā, šajā dienā bija dzimšanas diena. Redz kā, tikām ielūgtas uz dzimšanas dienu. :D Tad, nu, mēs atstājām mantiņas un devāmies iekarot deju placi, lieki piebilst, ka mūzika bija ļoti laba. :) Tā, nu, tur dejojot atkājām, kādu taktiku izmanto portugāļu puiši, lai iepazītos ar meitenēm. Pie mums pienāk viens loti, ļoti izskatīgs puisis uzsāk sarunu un pēc neilga laiciņa pasauc savus ne visai glītos draugus un pats pazūd. :D Tā nu mēs palikām šo puišu ielenkumā. Viens izrādīja īpašas simpātijas pret mani un man tas nepatika, jo viņš vienkārši neatkāpās no mais ne soli. Tā mēs ar meitenēm izmantojām vienu īsu mirkli, kad viņi bija mazliet pagājuši nost, lai nozustu no viņiem. Bet laime nebija ilga. Atradāmies kluba otrā galā, bet še tev - mani parauj atkal tas pats puisis un sāk uzspiest, ka man esot kaut kas jāiedzer, ka viņš izmaksāšot. Kad es saku, ka nevēlos, viņš nesaprot - man esot jādzer. Iemesls - es esot gorgeous. Tad man bija tāds WTF mirklis - tas ir iemesls? Nebiju iedomājusies, ka no viņa būs tik viegli tik vaļā - vienkārši pateici, ka vēlos padejot ar savām draudzenēm un šis, tavu brīnumu, vienkārši aizgāja. Tik atvieglota es sen nebiju jutusies. :D Visu atlikušo vakaru pavadīju vienkārši lieliski izdejojoties pie lieliskas mūzikas. :) Atkārtot tādu ballīti. :) BTW, portugāļi ļoti pievērš uzmanību četrām meitenēm, kurām matu krāsa ir blonda vai ļoti tuvu blondam. :D Rezultātā - mums apkārt visu laiku bija puiši, kuri vienkārši blenž Tev virsū. :D
Lai vai kā, uz vakara nobeigumu tā vairāk sapazināmies ar vienu no mūsu sākuma draugiem - Miguel. Viņš kā izrādās dzīvo Anglijā, bet tagad atbraucis uz Lisabonu pie draugiem. Btw, viņš ir no Brazīlijas. :D
Tā, nu, atvadījušās no atlikušajiem cilvēkiem, kuri vēl bija klubā (no mūsu sākotnējajiem draugiem) devāmies samaksāt par dzērieniem un devāmies prom. Bet pie samaksāšanas atklājām, ka viņiem ir slēpta taktika, kā no cilvēkiem nokāst naudiņu, tā kā mēs neko nezinājām par šo klubu, tad arī īsti nezinājām, kā jārīkojas ar kartēm, ko ieguvām pie ieejas. Izrādās minimālā summa, kas Tev ir jāatstāj, ja vēlies apmeklēt šo klubu ir 12 eur. Mums šoks - katra bijām iztērējušas dzērieniem tikai 6 eur. Bet še tev, maksā ragā - tu taču biji šajā klubā. It kā nepatīkams pavērsiens, bet tas man nesabojāja sajūsmu par lielisko nakti. :)
Tā, nu, samaksājušas devāmies uz autobusa pieturu, lai Mildai un Giedrei sagaidītu busu. Tad, nu, visu ceļu tur un arī autobusa pieturā jūsmojām par Fancy klubu, kur bijām, par Fancy cilvēkiem, ko satikām, un vispār par visu to dārgo, ko redzējām. Un kādā brīdī mūs pārsteidz Miguel - viņš vienkārši iznāk mūsu priekšā, cik sapratām - stāvēja aiz autobusa pieturas. Vienīgais par ko spējām domāt, cik daudz viņš dzirdēja, ko dzirdēja, kāpēc tikai tagad pienāk parunāt. Vispār, ko viņš dara autobusa pieturā, ja var apmeklēt tik dārgu klubu?
Izrādās, ka viņš vienkārši ar savu mašīnu brauca garām autobusa pieturai, ieraudzīja mūs un izdomāja piestāt, lai apsveicinātos. Tā arī nesapratām, vai viņš ko dzirdēja. Bet lieku cerības uz to, ka viņš neatcerēsies, jo bija manāmi iereibis un vispār, kā viņš tādā stāvoklī var pabraukt ar mašīnu?

Tā, nu, sagaidījām busu, atvadījāmies no meitenēm un ar Madžu devāmies mājās - ap plkst. 7 es beidzot biju tikusi savā gultiņā un varēju ieslīgt miegā. :)

P.s. Mana lieliskākā ballīte šeit, līdz šim brīdim. Kas zina, kas notiks tālāk. :)