Tā Ziemassvētku pilsētiņa man tik ļoti patika. Šis iepirkšanās centrs ir pilsētiņā Alcochete. Iespējams kādu reizi tur atgriezīšos. :)
Izbaudiet:
Streiks Lisabonas galvenajā laukumā.
Ziemassvētku pilsētiņa/iepirkšanās centrs Outlet.
otrdiena, 2011. gada 22. novembris
Ir jāredz...
Starp citu, nupat uzgāju divus video, ar kuriem man ir jāpadalās. :)
Tā Ziemassvētku pilsētiņa man tik ļoti patika. Šis iepirkšanās centrs ir pilsētiņā Alcochete. Iespējams kādu reizi tur atgriezīšos. :)
Izbaudiet:
Tā Ziemassvētku pilsētiņa man tik ļoti patika. Šis iepirkšanās centrs ir pilsētiņā Alcochete. Iespējams kādu reizi tur atgriezīšos. :)
Izbaudiet:
svētdiena, 2011. gada 20. novembris
Fancy club - Urban Beach
Hi, hi, hi....
Ir ienācis laiks pastāstīt par varenjauko 5dienas vakaru/nakti/rītu. :D
Tātad mēs ar Mildu un Giedri bijām nolēmušas apmeklēt 5dienā ErasmusLisboa rīkoto ballīti klubā W. Madža tajā laikā bija aizgājusi iekarot Lisabonas vienu no kinoteātriem. (Viņa skatījās Twilight 4daļu. :D)
Pirms ballītes mēs bijām atradušas kādas grupas koncertu, kur Tev nav jāmaksā, nolēmām, ka tas arī jāapmeklē. Bet pirms visa iesildījāmies pie manis Bairro Alto ar Martini. ;D Iesmējām par igauņu angļu val. zināšanām, par viņu lēnumu un visādi citādi par igauņiem, jūsmojām [ar mūsu panākumiem Simulation Projectā un dikti smējāmies par amerikāņiem, kas neko citu kā savu valsti nezin. Gadījās redzēt arī vienu blondīni (youtube), kura uz jautājumu vai viņa var noskaut kādu valsti uz U, nespēja atbildēt. Un tad jautājuma uzdevējs pajautāja - vai viņa zina tādu United States of America. :D :D Tas bija ļoti, ļoti smieklīgi. :D
Tā sēžot un smejoties sagaidījām Madžu no filmas. Fiksi iztukšojām atlikušo Martini un, nu, jau kopā ar Madžu ar pēdējo 15 tramvaju devāmies uz iepriekš atrasto koncertu, kas notika blakus ielā klubam W. Apbruņojušās ar karti centāmies atrast vietu, kur šis koncerts notiek. Stāvu es ar karti rokās, blenžu un tad Milda man saka, ka piestājusi mašīna un piedāvā palīdzību. Nu, ko dodos klāt un jautāju, ka atrast mums vajadzīgo vietu. Man par brīnumi šie cilvēki mašīnā TIK labi runāja angliski, prieks bija parunāties. Puisis, kas sēdēja pie stūres, Vasco stāstīja, ka neko nezinot ar vietu, kur jābūt tam koncertam, ka pirmo reizi tādu klubu dzirdot, neskatoties uz to, viņš mums pastāstīja, kā nokļūt līdz klubam W. Viņi gan centās mums iestāstīt, ka tā vieta nav laba, ka tur nakts laikā labāk neatrasties, ja mēs gribam īstu ballīti, tad mums ar viņiem jādodas uz Urban Beach, ka viņi varot mūs par velti iedabūt iekšā, jo vienai no meitenēm, kas sēdēja mašīnā tur draugs strādā. Nu, ko paņēmu Martas numuru un teicām, ja neko labu šeit neatradīsim, tad padosim viņiem ziņu.
Tā nu devāmies meklēt koncertu, bet neatradām, iegriezāmies arī klubā W, bet mums par brīnumu ap pus2iem naktī tur bija aptuveni 4 - 8 cilvēki... Piegājām ei bārmeņa apjautāties, kāpēc tā. Šis atbildēja, ka te ballīte normāli sākas ap trijiem un iet līdz 6iem. Sapratām, ka negribam tur pūt līdz 3iem, kad saradīsies cilvēki, tāpēc devāmies ārā un es rakstīju Martai, vai viņa nevar ateik Urban Beach adresi, tā vietā viņa mums pretī atsūtīja Vasco ar mašīnu. Lieki teikt laikam, ka man ļoti patīk viņu izpalīdzība pilnīgi nepazīstamām meitenēm. :D Tikām iekšā klubā bez maksas. :)
Starp citu, es savā mūžā nekad neesmu bijusi tik smalkā klubā, kur šķiet apgrozās tikai smalkākie Lisabonas iedzīvotāji. :) Tikām aizvestas uz tādu, kā mazliet norobežotu vietiņu, kur mēs varam atstāt mūsu mantas un kur tusējās mūsu jauniegūtie draugi. :) Kā izrādījās, tai meitenei, kuras vārdu es nezinu, bet kas bija trešais cilvēks mašīnā, šajā dienā bija dzimšanas diena. Redz kā, tikām ielūgtas uz dzimšanas dienu. :D Tad, nu, mēs atstājām mantiņas un devāmies iekarot deju placi, lieki piebilst, ka mūzika bija ļoti laba. :) Tā, nu, tur dejojot atkājām, kādu taktiku izmanto portugāļu puiši, lai iepazītos ar meitenēm. Pie mums pienāk viens loti, ļoti izskatīgs puisis uzsāk sarunu un pēc neilga laiciņa pasauc savus ne visai glītos draugus un pats pazūd. :D Tā nu mēs palikām šo puišu ielenkumā. Viens izrādīja īpašas simpātijas pret mani un man tas nepatika, jo viņš vienkārši neatkāpās no mais ne soli. Tā mēs ar meitenēm izmantojām vienu īsu mirkli, kad viņi bija mazliet pagājuši nost, lai nozustu no viņiem. Bet laime nebija ilga. Atradāmies kluba otrā galā, bet še tev - mani parauj atkal tas pats puisis un sāk uzspiest, ka man esot kaut kas jāiedzer, ka viņš izmaksāšot. Kad es saku, ka nevēlos, viņš nesaprot - man esot jādzer. Iemesls - es esot gorgeous. Tad man bija tāds WTF mirklis - tas ir iemesls? Nebiju iedomājusies, ka no viņa būs tik viegli tik vaļā - vienkārši pateici, ka vēlos padejot ar savām draudzenēm un šis, tavu brīnumu, vienkārši aizgāja. Tik atvieglota es sen nebiju jutusies. :D Visu atlikušo vakaru pavadīju vienkārši lieliski izdejojoties pie lieliskas mūzikas. :) Atkārtot tādu ballīti. :) BTW, portugāļi ļoti pievērš uzmanību četrām meitenēm, kurām matu krāsa ir blonda vai ļoti tuvu blondam. :D Rezultātā - mums apkārt visu laiku bija puiši, kuri vienkārši blenž Tev virsū. :D
Lai vai kā, uz vakara nobeigumu tā vairāk sapazināmies ar vienu no mūsu sākuma draugiem - Miguel. Viņš kā izrādās dzīvo Anglijā, bet tagad atbraucis uz Lisabonu pie draugiem. Btw, viņš ir no Brazīlijas. :D
Tā, nu, atvadījušās no atlikušajiem cilvēkiem, kuri vēl bija klubā (no mūsu sākotnējajiem draugiem) devāmies samaksāt par dzērieniem un devāmies prom. Bet pie samaksāšanas atklājām, ka viņiem ir slēpta taktika, kā no cilvēkiem nokāst naudiņu, tā kā mēs neko nezinājām par šo klubu, tad arī īsti nezinājām, kā jārīkojas ar kartēm, ko ieguvām pie ieejas. Izrādās minimālā summa, kas Tev ir jāatstāj, ja vēlies apmeklēt šo klubu ir 12 eur. Mums šoks - katra bijām iztērējušas dzērieniem tikai 6 eur. Bet še tev, maksā ragā - tu taču biji šajā klubā. It kā nepatīkams pavērsiens, bet tas man nesabojāja sajūsmu par lielisko nakti. :)
Tā, nu, samaksājušas devāmies uz autobusa pieturu, lai Mildai un Giedrei sagaidītu busu. Tad, nu, visu ceļu tur un arī autobusa pieturā jūsmojām par Fancy klubu, kur bijām, par Fancy cilvēkiem, ko satikām, un vispār par visu to dārgo, ko redzējām. Un kādā brīdī mūs pārsteidz Miguel - viņš vienkārši iznāk mūsu priekšā, cik sapratām - stāvēja aiz autobusa pieturas. Vienīgais par ko spējām domāt, cik daudz viņš dzirdēja, ko dzirdēja, kāpēc tikai tagad pienāk parunāt. Vispār, ko viņš dara autobusa pieturā, ja var apmeklēt tik dārgu klubu?
Izrādās, ka viņš vienkārši ar savu mašīnu brauca garām autobusa pieturai, ieraudzīja mūs un izdomāja piestāt, lai apsveicinātos. Tā arī nesapratām, vai viņš ko dzirdēja. Bet lieku cerības uz to, ka viņš neatcerēsies, jo bija manāmi iereibis un vispār, kā viņš tādā stāvoklī var pabraukt ar mašīnu?
Tā, nu, sagaidījām busu, atvadījāmies no meitenēm un ar Madžu devāmies mājās - ap plkst. 7 es beidzot biju tikusi savā gultiņā un varēju ieslīgt miegā. :)
P.s. Mana lieliskākā ballīte šeit, līdz šim brīdim. Kas zina, kas notiks tālāk. :)
Ir ienācis laiks pastāstīt par varenjauko 5dienas vakaru/nakti/rītu. :D
Tātad mēs ar Mildu un Giedri bijām nolēmušas apmeklēt 5dienā ErasmusLisboa rīkoto ballīti klubā W. Madža tajā laikā bija aizgājusi iekarot Lisabonas vienu no kinoteātriem. (Viņa skatījās Twilight 4daļu. :D)
Pirms ballītes mēs bijām atradušas kādas grupas koncertu, kur Tev nav jāmaksā, nolēmām, ka tas arī jāapmeklē. Bet pirms visa iesildījāmies pie manis Bairro Alto ar Martini. ;D Iesmējām par igauņu angļu val. zināšanām, par viņu lēnumu un visādi citādi par igauņiem, jūsmojām [ar mūsu panākumiem Simulation Projectā un dikti smējāmies par amerikāņiem, kas neko citu kā savu valsti nezin. Gadījās redzēt arī vienu blondīni (youtube), kura uz jautājumu vai viņa var noskaut kādu valsti uz U, nespēja atbildēt. Un tad jautājuma uzdevējs pajautāja - vai viņa zina tādu United States of America. :D :D Tas bija ļoti, ļoti smieklīgi. :D
Tā sēžot un smejoties sagaidījām Madžu no filmas. Fiksi iztukšojām atlikušo Martini un, nu, jau kopā ar Madžu ar pēdējo 15 tramvaju devāmies uz iepriekš atrasto koncertu, kas notika blakus ielā klubam W. Apbruņojušās ar karti centāmies atrast vietu, kur šis koncerts notiek. Stāvu es ar karti rokās, blenžu un tad Milda man saka, ka piestājusi mašīna un piedāvā palīdzību. Nu, ko dodos klāt un jautāju, ka atrast mums vajadzīgo vietu. Man par brīnumi šie cilvēki mašīnā TIK labi runāja angliski, prieks bija parunāties. Puisis, kas sēdēja pie stūres, Vasco stāstīja, ka neko nezinot ar vietu, kur jābūt tam koncertam, ka pirmo reizi tādu klubu dzirdot, neskatoties uz to, viņš mums pastāstīja, kā nokļūt līdz klubam W. Viņi gan centās mums iestāstīt, ka tā vieta nav laba, ka tur nakts laikā labāk neatrasties, ja mēs gribam īstu ballīti, tad mums ar viņiem jādodas uz Urban Beach, ka viņi varot mūs par velti iedabūt iekšā, jo vienai no meitenēm, kas sēdēja mašīnā tur draugs strādā. Nu, ko paņēmu Martas numuru un teicām, ja neko labu šeit neatradīsim, tad padosim viņiem ziņu.
Tā nu devāmies meklēt koncertu, bet neatradām, iegriezāmies arī klubā W, bet mums par brīnumu ap pus2iem naktī tur bija aptuveni 4 - 8 cilvēki... Piegājām ei bārmeņa apjautāties, kāpēc tā. Šis atbildēja, ka te ballīte normāli sākas ap trijiem un iet līdz 6iem. Sapratām, ka negribam tur pūt līdz 3iem, kad saradīsies cilvēki, tāpēc devāmies ārā un es rakstīju Martai, vai viņa nevar ateik Urban Beach adresi, tā vietā viņa mums pretī atsūtīja Vasco ar mašīnu. Lieki teikt laikam, ka man ļoti patīk viņu izpalīdzība pilnīgi nepazīstamām meitenēm. :D Tikām iekšā klubā bez maksas. :)
Starp citu, es savā mūžā nekad neesmu bijusi tik smalkā klubā, kur šķiet apgrozās tikai smalkākie Lisabonas iedzīvotāji. :) Tikām aizvestas uz tādu, kā mazliet norobežotu vietiņu, kur mēs varam atstāt mūsu mantas un kur tusējās mūsu jauniegūtie draugi. :) Kā izrādījās, tai meitenei, kuras vārdu es nezinu, bet kas bija trešais cilvēks mašīnā, šajā dienā bija dzimšanas diena. Redz kā, tikām ielūgtas uz dzimšanas dienu. :D Tad, nu, mēs atstājām mantiņas un devāmies iekarot deju placi, lieki piebilst, ka mūzika bija ļoti laba. :) Tā, nu, tur dejojot atkājām, kādu taktiku izmanto portugāļu puiši, lai iepazītos ar meitenēm. Pie mums pienāk viens loti, ļoti izskatīgs puisis uzsāk sarunu un pēc neilga laiciņa pasauc savus ne visai glītos draugus un pats pazūd. :D Tā nu mēs palikām šo puišu ielenkumā. Viens izrādīja īpašas simpātijas pret mani un man tas nepatika, jo viņš vienkārši neatkāpās no mais ne soli. Tā mēs ar meitenēm izmantojām vienu īsu mirkli, kad viņi bija mazliet pagājuši nost, lai nozustu no viņiem. Bet laime nebija ilga. Atradāmies kluba otrā galā, bet še tev - mani parauj atkal tas pats puisis un sāk uzspiest, ka man esot kaut kas jāiedzer, ka viņš izmaksāšot. Kad es saku, ka nevēlos, viņš nesaprot - man esot jādzer. Iemesls - es esot gorgeous. Tad man bija tāds WTF mirklis - tas ir iemesls? Nebiju iedomājusies, ka no viņa būs tik viegli tik vaļā - vienkārši pateici, ka vēlos padejot ar savām draudzenēm un šis, tavu brīnumu, vienkārši aizgāja. Tik atvieglota es sen nebiju jutusies. :D Visu atlikušo vakaru pavadīju vienkārši lieliski izdejojoties pie lieliskas mūzikas. :) Atkārtot tādu ballīti. :) BTW, portugāļi ļoti pievērš uzmanību četrām meitenēm, kurām matu krāsa ir blonda vai ļoti tuvu blondam. :D Rezultātā - mums apkārt visu laiku bija puiši, kuri vienkārši blenž Tev virsū. :D
Lai vai kā, uz vakara nobeigumu tā vairāk sapazināmies ar vienu no mūsu sākuma draugiem - Miguel. Viņš kā izrādās dzīvo Anglijā, bet tagad atbraucis uz Lisabonu pie draugiem. Btw, viņš ir no Brazīlijas. :D
Tā, nu, atvadījušās no atlikušajiem cilvēkiem, kuri vēl bija klubā (no mūsu sākotnējajiem draugiem) devāmies samaksāt par dzērieniem un devāmies prom. Bet pie samaksāšanas atklājām, ka viņiem ir slēpta taktika, kā no cilvēkiem nokāst naudiņu, tā kā mēs neko nezinājām par šo klubu, tad arī īsti nezinājām, kā jārīkojas ar kartēm, ko ieguvām pie ieejas. Izrādās minimālā summa, kas Tev ir jāatstāj, ja vēlies apmeklēt šo klubu ir 12 eur. Mums šoks - katra bijām iztērējušas dzērieniem tikai 6 eur. Bet še tev, maksā ragā - tu taču biji šajā klubā. It kā nepatīkams pavērsiens, bet tas man nesabojāja sajūsmu par lielisko nakti. :)
Tā, nu, samaksājušas devāmies uz autobusa pieturu, lai Mildai un Giedrei sagaidītu busu. Tad, nu, visu ceļu tur un arī autobusa pieturā jūsmojām par Fancy klubu, kur bijām, par Fancy cilvēkiem, ko satikām, un vispār par visu to dārgo, ko redzējām. Un kādā brīdī mūs pārsteidz Miguel - viņš vienkārši iznāk mūsu priekšā, cik sapratām - stāvēja aiz autobusa pieturas. Vienīgais par ko spējām domāt, cik daudz viņš dzirdēja, ko dzirdēja, kāpēc tikai tagad pienāk parunāt. Vispār, ko viņš dara autobusa pieturā, ja var apmeklēt tik dārgu klubu?
Izrādās, ka viņš vienkārši ar savu mašīnu brauca garām autobusa pieturai, ieraudzīja mūs un izdomāja piestāt, lai apsveicinātos. Tā arī nesapratām, vai viņš ko dzirdēja. Bet lieku cerības uz to, ka viņš neatcerēsies, jo bija manāmi iereibis un vispār, kā viņš tādā stāvoklī var pabraukt ar mašīnu?
Tā, nu, sagaidījām busu, atvadījāmies no meitenēm un ar Madžu devāmies mājās - ap plkst. 7 es beidzot biju tikusi savā gultiņā un varēju ieslīgt miegā. :)
P.s. Mana lieliskākā ballīte šeit, līdz šim brīdim. Kas zina, kas notiks tālāk. :)
ceturtdiena, 2011. gada 17. novembris
Novembra sākums
Sveiki!
Zinu, ka ļoti ilgu laiku neesmu neko rakstījusi un man patiesībā būtu daudz par ko rakstīt, jo esmu bijusi gan Seviļjā, gan Madridē, bet es esmu par slinku, lai aprakstītu sīkāk - pietiks ar to, ka šīs pilsētas ir ļoti skaistas, it īpaši Seviļja. Zinu, ka tur es atgriezīšos, tā aura tur ir neatkārtojama. :) Lai vai kā, man te iet lieliski. Izbaudu Erasmus un lietusgāzes, jo ziema viņiem ir kā mūža mežos - lietus līst kā ar spaiņiem, bet esmu nodrošinājusies ar ūdens izturīgiem zābakiem, tā kā lietus var līt cik uziet - man netraucē. :P
Bija arī Helovīnu ballīte, kuru neatradu, bet atradu ļoti daudz melnādainu cilvēku, kuri mīl baltādainas meitenes, it īpaši, ja pa ielām ap pus3 naktī pārvietojas vienas. Bet viņi nav draudīgi, viņi vienkārši ir ļoti, ļoti draudzīgi. :D Atradu arī melnādaino klubu, kur gan savu kāju iekšā nespēru, jo man taču nav īstā ādas krāsa. :D
Bija vēl viena ballīte, kur es piedalījos, kura bija lieliska. Super izdejojos! Mūzika bija ļoti laba. :)
Bija arī Fado apmeklējums, kas galu galā izvērtās lielisks, pat neskatoties uz to, ka tas patukšoja manu maciņu ievērojami, BET mēs tikām pie vīna pudeles, ko mums uzsauca cits galdiņš, kur sēdēja biznesmeņi un kas domāja, ka mēs esam vācietes, bet mēs bijām mišungs - latvietes, lietuvietes un čehiete. :D Fado ir žēlošanās dziesmas, kas skan gandrīz kā raudāšana. Bet ir vērts aiziet un ar vīna glāzi izbaudīt šo žēlošanos. Tā skan lieliski! :) P.s. Ieteikums aiziet, ja gadās būt Portuglē! :)
Bija arī brauciens ar bezmaksas tūrisma divstāvīgo autobusu bez jumta pāri Vasco da Gamma tiltam. Man šķita, ka palikšu bez matiem un seja tik aizpūsta uz pakausi. Tagad es laikam zinu, ko nozīmē sejas ādas savilkšana, jo man bija tieši tāda sajūta, ka ejas āda būtu savilkta uz pakausi. :) Galā nonācām iepirkšanās centrs, kas bija kā mazs Ziemassvētku ciematiņš ar trim vecīšiem, kas dzied pasaulslavenās Ziemassvētku dziesmas. Sailgojos pēc mājām, jo tuvojas taču Ziemassvētki. Vispār tas brauciens bija lielisks. :)
Vienvārdsakot - izbaudu visu ko varu un man iet lieliski!!! Tieši tāpēc tik reti rakstu - piedodiet! :)
Varbūt kādu citu reizi uzrakstīšu kaut ko sīkāk par kādiem citiem atgadījumiem.
Līdz vēlākam. :))
Zinu, ka ļoti ilgu laiku neesmu neko rakstījusi un man patiesībā būtu daudz par ko rakstīt, jo esmu bijusi gan Seviļjā, gan Madridē, bet es esmu par slinku, lai aprakstītu sīkāk - pietiks ar to, ka šīs pilsētas ir ļoti skaistas, it īpaši Seviļja. Zinu, ka tur es atgriezīšos, tā aura tur ir neatkārtojama. :) Lai vai kā, man te iet lieliski. Izbaudu Erasmus un lietusgāzes, jo ziema viņiem ir kā mūža mežos - lietus līst kā ar spaiņiem, bet esmu nodrošinājusies ar ūdens izturīgiem zābakiem, tā kā lietus var līt cik uziet - man netraucē. :P
Bija arī Helovīnu ballīte, kuru neatradu, bet atradu ļoti daudz melnādainu cilvēku, kuri mīl baltādainas meitenes, it īpaši, ja pa ielām ap pus3 naktī pārvietojas vienas. Bet viņi nav draudīgi, viņi vienkārši ir ļoti, ļoti draudzīgi. :D Atradu arī melnādaino klubu, kur gan savu kāju iekšā nespēru, jo man taču nav īstā ādas krāsa. :D
Bija vēl viena ballīte, kur es piedalījos, kura bija lieliska. Super izdejojos! Mūzika bija ļoti laba. :)
Bija arī Fado apmeklējums, kas galu galā izvērtās lielisks, pat neskatoties uz to, ka tas patukšoja manu maciņu ievērojami, BET mēs tikām pie vīna pudeles, ko mums uzsauca cits galdiņš, kur sēdēja biznesmeņi un kas domāja, ka mēs esam vācietes, bet mēs bijām mišungs - latvietes, lietuvietes un čehiete. :D Fado ir žēlošanās dziesmas, kas skan gandrīz kā raudāšana. Bet ir vērts aiziet un ar vīna glāzi izbaudīt šo žēlošanos. Tā skan lieliski! :) P.s. Ieteikums aiziet, ja gadās būt Portuglē! :)
Bija arī brauciens ar bezmaksas tūrisma divstāvīgo autobusu bez jumta pāri Vasco da Gamma tiltam. Man šķita, ka palikšu bez matiem un seja tik aizpūsta uz pakausi. Tagad es laikam zinu, ko nozīmē sejas ādas savilkšana, jo man bija tieši tāda sajūta, ka ejas āda būtu savilkta uz pakausi. :) Galā nonācām iepirkšanās centrs, kas bija kā mazs Ziemassvētku ciematiņš ar trim vecīšiem, kas dzied pasaulslavenās Ziemassvētku dziesmas. Sailgojos pēc mājām, jo tuvojas taču Ziemassvētki. Vispār tas brauciens bija lielisks. :)
Vienvārdsakot - izbaudu visu ko varu un man iet lieliski!!! Tieši tāpēc tik reti rakstu - piedodiet! :)
Varbūt kādu citu reizi uzrakstīšu kaut ko sīkāk par kādiem citiem atgadījumiem.
Līdz vēlākam. :))
Abonēt:
Ziņas (Atom)