Ir brīži, kad nezinu, ko šeit rakstīt, taču ir arī brīži, kad man ir daudz ko teikt, bet nav laika, kad. Un tad paiet kāds laiks un visi svarīgie teksti pēkšņi piemirstas, tā arī nekas netiek uzrakstīts. Tāpēc arī manā bloga uz mēnesi bija klusums. BET es esmu dzīva un man iet lieliski, skumji, bet lieliski. :)
Skumjām ir vairāki iemesli:
1) šie būs pirmie Ziemassvētki, kurus nepavadīšu Liepājā ar ģimeni pie trīsmetrīgas egles, tā vietā būšu Oksfordā pie māsas bez egles. :/ Skumji un forši reizē, jo es tomēr satikšu māsu, par ko man ir ļoti liels prieks, bet skumji, jo tie nebūs īsti Ziemassvētki. Bet viskaut kas taču dzīvē jāizmēģina, vai ne? :)
2) tā kā ir Ziemassvētku laiks, tad visi mūsu Erasmus sāk pamazām izklīst pa mājām, un tas nozīmē atvadas. :( Tā arī šodien Giedre aizlidoja mājās. Ir skumji, jo tika izjaukts mūsu fantastiskais četrnieks. Bet tas nozīmē tikai vienu - mēs ar Madžu uz Viļņu vai viņas uz Latviju. Atkal satikšanās ir tā foršākā, vai ne?
Bez tam man tagad ir ļoti daudz ballīšu un mēs ar Madžu esam pārvērtušās par lielām guļavām - no ballītes līdz ballītei, bet ar rītdienu tas mainīsies, jo man ir palikušas tikai divas dienas līdz lidošanai uz UK un ir tik daudz kas jāizdara. :) Ar rītdienu es sākšu celties normālā laikā un arī ieziet no mājas pirms 15 dienā. :)
Vispār - svarīgs paziņojums - vakar bijām uz atvadu ballīti pie Giedres un tur mēs ar Madžu aiznesām arī Melno Balzamu, kuru vairāk vai mazāk visi zināja. Viens spānis vārdā Alberto, mani ļoti pārsteidza, jo viņi (spāņi) kā izrādās ir ļoti iecienījuši mūsu Melno Balzamu un daži pat speciāli uz Latviju brauc, lai iepirktu to. Vai šeit nav lielisks ceļš eksportam uz Spāniju?!
Vispār man ir skumji, jo tu saproti, ka ir atlicis mazāk kā mēnesi, lai izbaudītu šo vienreizējo pieredzi. Vēl tik daudz kas jāiespēj un jāredz. Bet - pa kuru laiku? Viens ir skaidrs - es šeit atgriezīšos, kaut kad mūžā es šeit atgriezīšos!!! :)
Tas šoreiz no manis viss...
Man pietrūkstat arī jūs visi, mani mīļie, Latvijā! (hug)
pirmdiena, 2011. gada 19. decembris
otrdiena, 2011. gada 22. novembris
Ir jāredz...
Starp citu, nupat uzgāju divus video, ar kuriem man ir jāpadalās. :)
Tā Ziemassvētku pilsētiņa man tik ļoti patika. Šis iepirkšanās centrs ir pilsētiņā Alcochete. Iespējams kādu reizi tur atgriezīšos. :)
Izbaudiet:
Tā Ziemassvētku pilsētiņa man tik ļoti patika. Šis iepirkšanās centrs ir pilsētiņā Alcochete. Iespējams kādu reizi tur atgriezīšos. :)
Izbaudiet:
Streiks Lisabonas galvenajā laukumā.
Ziemassvētku pilsētiņa/iepirkšanās centrs Outlet.
svētdiena, 2011. gada 20. novembris
Fancy club - Urban Beach
Hi, hi, hi....
Ir ienācis laiks pastāstīt par varenjauko 5dienas vakaru/nakti/rītu. :D
Tātad mēs ar Mildu un Giedri bijām nolēmušas apmeklēt 5dienā ErasmusLisboa rīkoto ballīti klubā W. Madža tajā laikā bija aizgājusi iekarot Lisabonas vienu no kinoteātriem. (Viņa skatījās Twilight 4daļu. :D)
Pirms ballītes mēs bijām atradušas kādas grupas koncertu, kur Tev nav jāmaksā, nolēmām, ka tas arī jāapmeklē. Bet pirms visa iesildījāmies pie manis Bairro Alto ar Martini. ;D Iesmējām par igauņu angļu val. zināšanām, par viņu lēnumu un visādi citādi par igauņiem, jūsmojām [ar mūsu panākumiem Simulation Projectā un dikti smējāmies par amerikāņiem, kas neko citu kā savu valsti nezin. Gadījās redzēt arī vienu blondīni (youtube), kura uz jautājumu vai viņa var noskaut kādu valsti uz U, nespēja atbildēt. Un tad jautājuma uzdevējs pajautāja - vai viņa zina tādu United States of America. :D :D Tas bija ļoti, ļoti smieklīgi. :D
Tā sēžot un smejoties sagaidījām Madžu no filmas. Fiksi iztukšojām atlikušo Martini un, nu, jau kopā ar Madžu ar pēdējo 15 tramvaju devāmies uz iepriekš atrasto koncertu, kas notika blakus ielā klubam W. Apbruņojušās ar karti centāmies atrast vietu, kur šis koncerts notiek. Stāvu es ar karti rokās, blenžu un tad Milda man saka, ka piestājusi mašīna un piedāvā palīdzību. Nu, ko dodos klāt un jautāju, ka atrast mums vajadzīgo vietu. Man par brīnumi šie cilvēki mašīnā TIK labi runāja angliski, prieks bija parunāties. Puisis, kas sēdēja pie stūres, Vasco stāstīja, ka neko nezinot ar vietu, kur jābūt tam koncertam, ka pirmo reizi tādu klubu dzirdot, neskatoties uz to, viņš mums pastāstīja, kā nokļūt līdz klubam W. Viņi gan centās mums iestāstīt, ka tā vieta nav laba, ka tur nakts laikā labāk neatrasties, ja mēs gribam īstu ballīti, tad mums ar viņiem jādodas uz Urban Beach, ka viņi varot mūs par velti iedabūt iekšā, jo vienai no meitenēm, kas sēdēja mašīnā tur draugs strādā. Nu, ko paņēmu Martas numuru un teicām, ja neko labu šeit neatradīsim, tad padosim viņiem ziņu.
Tā nu devāmies meklēt koncertu, bet neatradām, iegriezāmies arī klubā W, bet mums par brīnumu ap pus2iem naktī tur bija aptuveni 4 - 8 cilvēki... Piegājām ei bārmeņa apjautāties, kāpēc tā. Šis atbildēja, ka te ballīte normāli sākas ap trijiem un iet līdz 6iem. Sapratām, ka negribam tur pūt līdz 3iem, kad saradīsies cilvēki, tāpēc devāmies ārā un es rakstīju Martai, vai viņa nevar ateik Urban Beach adresi, tā vietā viņa mums pretī atsūtīja Vasco ar mašīnu. Lieki teikt laikam, ka man ļoti patīk viņu izpalīdzība pilnīgi nepazīstamām meitenēm. :D Tikām iekšā klubā bez maksas. :)
Starp citu, es savā mūžā nekad neesmu bijusi tik smalkā klubā, kur šķiet apgrozās tikai smalkākie Lisabonas iedzīvotāji. :) Tikām aizvestas uz tādu, kā mazliet norobežotu vietiņu, kur mēs varam atstāt mūsu mantas un kur tusējās mūsu jauniegūtie draugi. :) Kā izrādījās, tai meitenei, kuras vārdu es nezinu, bet kas bija trešais cilvēks mašīnā, šajā dienā bija dzimšanas diena. Redz kā, tikām ielūgtas uz dzimšanas dienu. :D Tad, nu, mēs atstājām mantiņas un devāmies iekarot deju placi, lieki piebilst, ka mūzika bija ļoti laba. :) Tā, nu, tur dejojot atkājām, kādu taktiku izmanto portugāļu puiši, lai iepazītos ar meitenēm. Pie mums pienāk viens loti, ļoti izskatīgs puisis uzsāk sarunu un pēc neilga laiciņa pasauc savus ne visai glītos draugus un pats pazūd. :D Tā nu mēs palikām šo puišu ielenkumā. Viens izrādīja īpašas simpātijas pret mani un man tas nepatika, jo viņš vienkārši neatkāpās no mais ne soli. Tā mēs ar meitenēm izmantojām vienu īsu mirkli, kad viņi bija mazliet pagājuši nost, lai nozustu no viņiem. Bet laime nebija ilga. Atradāmies kluba otrā galā, bet še tev - mani parauj atkal tas pats puisis un sāk uzspiest, ka man esot kaut kas jāiedzer, ka viņš izmaksāšot. Kad es saku, ka nevēlos, viņš nesaprot - man esot jādzer. Iemesls - es esot gorgeous. Tad man bija tāds WTF mirklis - tas ir iemesls? Nebiju iedomājusies, ka no viņa būs tik viegli tik vaļā - vienkārši pateici, ka vēlos padejot ar savām draudzenēm un šis, tavu brīnumu, vienkārši aizgāja. Tik atvieglota es sen nebiju jutusies. :D Visu atlikušo vakaru pavadīju vienkārši lieliski izdejojoties pie lieliskas mūzikas. :) Atkārtot tādu ballīti. :) BTW, portugāļi ļoti pievērš uzmanību četrām meitenēm, kurām matu krāsa ir blonda vai ļoti tuvu blondam. :D Rezultātā - mums apkārt visu laiku bija puiši, kuri vienkārši blenž Tev virsū. :D
Lai vai kā, uz vakara nobeigumu tā vairāk sapazināmies ar vienu no mūsu sākuma draugiem - Miguel. Viņš kā izrādās dzīvo Anglijā, bet tagad atbraucis uz Lisabonu pie draugiem. Btw, viņš ir no Brazīlijas. :D
Tā, nu, atvadījušās no atlikušajiem cilvēkiem, kuri vēl bija klubā (no mūsu sākotnējajiem draugiem) devāmies samaksāt par dzērieniem un devāmies prom. Bet pie samaksāšanas atklājām, ka viņiem ir slēpta taktika, kā no cilvēkiem nokāst naudiņu, tā kā mēs neko nezinājām par šo klubu, tad arī īsti nezinājām, kā jārīkojas ar kartēm, ko ieguvām pie ieejas. Izrādās minimālā summa, kas Tev ir jāatstāj, ja vēlies apmeklēt šo klubu ir 12 eur. Mums šoks - katra bijām iztērējušas dzērieniem tikai 6 eur. Bet še tev, maksā ragā - tu taču biji šajā klubā. It kā nepatīkams pavērsiens, bet tas man nesabojāja sajūsmu par lielisko nakti. :)
Tā, nu, samaksājušas devāmies uz autobusa pieturu, lai Mildai un Giedrei sagaidītu busu. Tad, nu, visu ceļu tur un arī autobusa pieturā jūsmojām par Fancy klubu, kur bijām, par Fancy cilvēkiem, ko satikām, un vispār par visu to dārgo, ko redzējām. Un kādā brīdī mūs pārsteidz Miguel - viņš vienkārši iznāk mūsu priekšā, cik sapratām - stāvēja aiz autobusa pieturas. Vienīgais par ko spējām domāt, cik daudz viņš dzirdēja, ko dzirdēja, kāpēc tikai tagad pienāk parunāt. Vispār, ko viņš dara autobusa pieturā, ja var apmeklēt tik dārgu klubu?
Izrādās, ka viņš vienkārši ar savu mašīnu brauca garām autobusa pieturai, ieraudzīja mūs un izdomāja piestāt, lai apsveicinātos. Tā arī nesapratām, vai viņš ko dzirdēja. Bet lieku cerības uz to, ka viņš neatcerēsies, jo bija manāmi iereibis un vispār, kā viņš tādā stāvoklī var pabraukt ar mašīnu?
Tā, nu, sagaidījām busu, atvadījāmies no meitenēm un ar Madžu devāmies mājās - ap plkst. 7 es beidzot biju tikusi savā gultiņā un varēju ieslīgt miegā. :)
P.s. Mana lieliskākā ballīte šeit, līdz šim brīdim. Kas zina, kas notiks tālāk. :)
Ir ienācis laiks pastāstīt par varenjauko 5dienas vakaru/nakti/rītu. :D
Tātad mēs ar Mildu un Giedri bijām nolēmušas apmeklēt 5dienā ErasmusLisboa rīkoto ballīti klubā W. Madža tajā laikā bija aizgājusi iekarot Lisabonas vienu no kinoteātriem. (Viņa skatījās Twilight 4daļu. :D)
Pirms ballītes mēs bijām atradušas kādas grupas koncertu, kur Tev nav jāmaksā, nolēmām, ka tas arī jāapmeklē. Bet pirms visa iesildījāmies pie manis Bairro Alto ar Martini. ;D Iesmējām par igauņu angļu val. zināšanām, par viņu lēnumu un visādi citādi par igauņiem, jūsmojām [ar mūsu panākumiem Simulation Projectā un dikti smējāmies par amerikāņiem, kas neko citu kā savu valsti nezin. Gadījās redzēt arī vienu blondīni (youtube), kura uz jautājumu vai viņa var noskaut kādu valsti uz U, nespēja atbildēt. Un tad jautājuma uzdevējs pajautāja - vai viņa zina tādu United States of America. :D :D Tas bija ļoti, ļoti smieklīgi. :D
Tā sēžot un smejoties sagaidījām Madžu no filmas. Fiksi iztukšojām atlikušo Martini un, nu, jau kopā ar Madžu ar pēdējo 15 tramvaju devāmies uz iepriekš atrasto koncertu, kas notika blakus ielā klubam W. Apbruņojušās ar karti centāmies atrast vietu, kur šis koncerts notiek. Stāvu es ar karti rokās, blenžu un tad Milda man saka, ka piestājusi mašīna un piedāvā palīdzību. Nu, ko dodos klāt un jautāju, ka atrast mums vajadzīgo vietu. Man par brīnumi šie cilvēki mašīnā TIK labi runāja angliski, prieks bija parunāties. Puisis, kas sēdēja pie stūres, Vasco stāstīja, ka neko nezinot ar vietu, kur jābūt tam koncertam, ka pirmo reizi tādu klubu dzirdot, neskatoties uz to, viņš mums pastāstīja, kā nokļūt līdz klubam W. Viņi gan centās mums iestāstīt, ka tā vieta nav laba, ka tur nakts laikā labāk neatrasties, ja mēs gribam īstu ballīti, tad mums ar viņiem jādodas uz Urban Beach, ka viņi varot mūs par velti iedabūt iekšā, jo vienai no meitenēm, kas sēdēja mašīnā tur draugs strādā. Nu, ko paņēmu Martas numuru un teicām, ja neko labu šeit neatradīsim, tad padosim viņiem ziņu.
Tā nu devāmies meklēt koncertu, bet neatradām, iegriezāmies arī klubā W, bet mums par brīnumu ap pus2iem naktī tur bija aptuveni 4 - 8 cilvēki... Piegājām ei bārmeņa apjautāties, kāpēc tā. Šis atbildēja, ka te ballīte normāli sākas ap trijiem un iet līdz 6iem. Sapratām, ka negribam tur pūt līdz 3iem, kad saradīsies cilvēki, tāpēc devāmies ārā un es rakstīju Martai, vai viņa nevar ateik Urban Beach adresi, tā vietā viņa mums pretī atsūtīja Vasco ar mašīnu. Lieki teikt laikam, ka man ļoti patīk viņu izpalīdzība pilnīgi nepazīstamām meitenēm. :D Tikām iekšā klubā bez maksas. :)
Starp citu, es savā mūžā nekad neesmu bijusi tik smalkā klubā, kur šķiet apgrozās tikai smalkākie Lisabonas iedzīvotāji. :) Tikām aizvestas uz tādu, kā mazliet norobežotu vietiņu, kur mēs varam atstāt mūsu mantas un kur tusējās mūsu jauniegūtie draugi. :) Kā izrādījās, tai meitenei, kuras vārdu es nezinu, bet kas bija trešais cilvēks mašīnā, šajā dienā bija dzimšanas diena. Redz kā, tikām ielūgtas uz dzimšanas dienu. :D Tad, nu, mēs atstājām mantiņas un devāmies iekarot deju placi, lieki piebilst, ka mūzika bija ļoti laba. :) Tā, nu, tur dejojot atkājām, kādu taktiku izmanto portugāļu puiši, lai iepazītos ar meitenēm. Pie mums pienāk viens loti, ļoti izskatīgs puisis uzsāk sarunu un pēc neilga laiciņa pasauc savus ne visai glītos draugus un pats pazūd. :D Tā nu mēs palikām šo puišu ielenkumā. Viens izrādīja īpašas simpātijas pret mani un man tas nepatika, jo viņš vienkārši neatkāpās no mais ne soli. Tā mēs ar meitenēm izmantojām vienu īsu mirkli, kad viņi bija mazliet pagājuši nost, lai nozustu no viņiem. Bet laime nebija ilga. Atradāmies kluba otrā galā, bet še tev - mani parauj atkal tas pats puisis un sāk uzspiest, ka man esot kaut kas jāiedzer, ka viņš izmaksāšot. Kad es saku, ka nevēlos, viņš nesaprot - man esot jādzer. Iemesls - es esot gorgeous. Tad man bija tāds WTF mirklis - tas ir iemesls? Nebiju iedomājusies, ka no viņa būs tik viegli tik vaļā - vienkārši pateici, ka vēlos padejot ar savām draudzenēm un šis, tavu brīnumu, vienkārši aizgāja. Tik atvieglota es sen nebiju jutusies. :D Visu atlikušo vakaru pavadīju vienkārši lieliski izdejojoties pie lieliskas mūzikas. :) Atkārtot tādu ballīti. :) BTW, portugāļi ļoti pievērš uzmanību četrām meitenēm, kurām matu krāsa ir blonda vai ļoti tuvu blondam. :D Rezultātā - mums apkārt visu laiku bija puiši, kuri vienkārši blenž Tev virsū. :D
Lai vai kā, uz vakara nobeigumu tā vairāk sapazināmies ar vienu no mūsu sākuma draugiem - Miguel. Viņš kā izrādās dzīvo Anglijā, bet tagad atbraucis uz Lisabonu pie draugiem. Btw, viņš ir no Brazīlijas. :D
Tā, nu, atvadījušās no atlikušajiem cilvēkiem, kuri vēl bija klubā (no mūsu sākotnējajiem draugiem) devāmies samaksāt par dzērieniem un devāmies prom. Bet pie samaksāšanas atklājām, ka viņiem ir slēpta taktika, kā no cilvēkiem nokāst naudiņu, tā kā mēs neko nezinājām par šo klubu, tad arī īsti nezinājām, kā jārīkojas ar kartēm, ko ieguvām pie ieejas. Izrādās minimālā summa, kas Tev ir jāatstāj, ja vēlies apmeklēt šo klubu ir 12 eur. Mums šoks - katra bijām iztērējušas dzērieniem tikai 6 eur. Bet še tev, maksā ragā - tu taču biji šajā klubā. It kā nepatīkams pavērsiens, bet tas man nesabojāja sajūsmu par lielisko nakti. :)
Tā, nu, samaksājušas devāmies uz autobusa pieturu, lai Mildai un Giedrei sagaidītu busu. Tad, nu, visu ceļu tur un arī autobusa pieturā jūsmojām par Fancy klubu, kur bijām, par Fancy cilvēkiem, ko satikām, un vispār par visu to dārgo, ko redzējām. Un kādā brīdī mūs pārsteidz Miguel - viņš vienkārši iznāk mūsu priekšā, cik sapratām - stāvēja aiz autobusa pieturas. Vienīgais par ko spējām domāt, cik daudz viņš dzirdēja, ko dzirdēja, kāpēc tikai tagad pienāk parunāt. Vispār, ko viņš dara autobusa pieturā, ja var apmeklēt tik dārgu klubu?
Izrādās, ka viņš vienkārši ar savu mašīnu brauca garām autobusa pieturai, ieraudzīja mūs un izdomāja piestāt, lai apsveicinātos. Tā arī nesapratām, vai viņš ko dzirdēja. Bet lieku cerības uz to, ka viņš neatcerēsies, jo bija manāmi iereibis un vispār, kā viņš tādā stāvoklī var pabraukt ar mašīnu?
Tā, nu, sagaidījām busu, atvadījāmies no meitenēm un ar Madžu devāmies mājās - ap plkst. 7 es beidzot biju tikusi savā gultiņā un varēju ieslīgt miegā. :)
P.s. Mana lieliskākā ballīte šeit, līdz šim brīdim. Kas zina, kas notiks tālāk. :)
ceturtdiena, 2011. gada 17. novembris
Novembra sākums
Sveiki!
Zinu, ka ļoti ilgu laiku neesmu neko rakstījusi un man patiesībā būtu daudz par ko rakstīt, jo esmu bijusi gan Seviļjā, gan Madridē, bet es esmu par slinku, lai aprakstītu sīkāk - pietiks ar to, ka šīs pilsētas ir ļoti skaistas, it īpaši Seviļja. Zinu, ka tur es atgriezīšos, tā aura tur ir neatkārtojama. :) Lai vai kā, man te iet lieliski. Izbaudu Erasmus un lietusgāzes, jo ziema viņiem ir kā mūža mežos - lietus līst kā ar spaiņiem, bet esmu nodrošinājusies ar ūdens izturīgiem zābakiem, tā kā lietus var līt cik uziet - man netraucē. :P
Bija arī Helovīnu ballīte, kuru neatradu, bet atradu ļoti daudz melnādainu cilvēku, kuri mīl baltādainas meitenes, it īpaši, ja pa ielām ap pus3 naktī pārvietojas vienas. Bet viņi nav draudīgi, viņi vienkārši ir ļoti, ļoti draudzīgi. :D Atradu arī melnādaino klubu, kur gan savu kāju iekšā nespēru, jo man taču nav īstā ādas krāsa. :D
Bija vēl viena ballīte, kur es piedalījos, kura bija lieliska. Super izdejojos! Mūzika bija ļoti laba. :)
Bija arī Fado apmeklējums, kas galu galā izvērtās lielisks, pat neskatoties uz to, ka tas patukšoja manu maciņu ievērojami, BET mēs tikām pie vīna pudeles, ko mums uzsauca cits galdiņš, kur sēdēja biznesmeņi un kas domāja, ka mēs esam vācietes, bet mēs bijām mišungs - latvietes, lietuvietes un čehiete. :D Fado ir žēlošanās dziesmas, kas skan gandrīz kā raudāšana. Bet ir vērts aiziet un ar vīna glāzi izbaudīt šo žēlošanos. Tā skan lieliski! :) P.s. Ieteikums aiziet, ja gadās būt Portuglē! :)
Bija arī brauciens ar bezmaksas tūrisma divstāvīgo autobusu bez jumta pāri Vasco da Gamma tiltam. Man šķita, ka palikšu bez matiem un seja tik aizpūsta uz pakausi. Tagad es laikam zinu, ko nozīmē sejas ādas savilkšana, jo man bija tieši tāda sajūta, ka ejas āda būtu savilkta uz pakausi. :) Galā nonācām iepirkšanās centrs, kas bija kā mazs Ziemassvētku ciematiņš ar trim vecīšiem, kas dzied pasaulslavenās Ziemassvētku dziesmas. Sailgojos pēc mājām, jo tuvojas taču Ziemassvētki. Vispār tas brauciens bija lielisks. :)
Vienvārdsakot - izbaudu visu ko varu un man iet lieliski!!! Tieši tāpēc tik reti rakstu - piedodiet! :)
Varbūt kādu citu reizi uzrakstīšu kaut ko sīkāk par kādiem citiem atgadījumiem.
Līdz vēlākam. :))
Zinu, ka ļoti ilgu laiku neesmu neko rakstījusi un man patiesībā būtu daudz par ko rakstīt, jo esmu bijusi gan Seviļjā, gan Madridē, bet es esmu par slinku, lai aprakstītu sīkāk - pietiks ar to, ka šīs pilsētas ir ļoti skaistas, it īpaši Seviļja. Zinu, ka tur es atgriezīšos, tā aura tur ir neatkārtojama. :) Lai vai kā, man te iet lieliski. Izbaudu Erasmus un lietusgāzes, jo ziema viņiem ir kā mūža mežos - lietus līst kā ar spaiņiem, bet esmu nodrošinājusies ar ūdens izturīgiem zābakiem, tā kā lietus var līt cik uziet - man netraucē. :P
Bija arī Helovīnu ballīte, kuru neatradu, bet atradu ļoti daudz melnādainu cilvēku, kuri mīl baltādainas meitenes, it īpaši, ja pa ielām ap pus3 naktī pārvietojas vienas. Bet viņi nav draudīgi, viņi vienkārši ir ļoti, ļoti draudzīgi. :D Atradu arī melnādaino klubu, kur gan savu kāju iekšā nespēru, jo man taču nav īstā ādas krāsa. :D
Bija vēl viena ballīte, kur es piedalījos, kura bija lieliska. Super izdejojos! Mūzika bija ļoti laba. :)
Bija arī Fado apmeklējums, kas galu galā izvērtās lielisks, pat neskatoties uz to, ka tas patukšoja manu maciņu ievērojami, BET mēs tikām pie vīna pudeles, ko mums uzsauca cits galdiņš, kur sēdēja biznesmeņi un kas domāja, ka mēs esam vācietes, bet mēs bijām mišungs - latvietes, lietuvietes un čehiete. :D Fado ir žēlošanās dziesmas, kas skan gandrīz kā raudāšana. Bet ir vērts aiziet un ar vīna glāzi izbaudīt šo žēlošanos. Tā skan lieliski! :) P.s. Ieteikums aiziet, ja gadās būt Portuglē! :)
Bija arī brauciens ar bezmaksas tūrisma divstāvīgo autobusu bez jumta pāri Vasco da Gamma tiltam. Man šķita, ka palikšu bez matiem un seja tik aizpūsta uz pakausi. Tagad es laikam zinu, ko nozīmē sejas ādas savilkšana, jo man bija tieši tāda sajūta, ka ejas āda būtu savilkta uz pakausi. :) Galā nonācām iepirkšanās centrs, kas bija kā mazs Ziemassvētku ciematiņš ar trim vecīšiem, kas dzied pasaulslavenās Ziemassvētku dziesmas. Sailgojos pēc mājām, jo tuvojas taču Ziemassvētki. Vispār tas brauciens bija lielisks. :)
Vienvārdsakot - izbaudu visu ko varu un man iet lieliski!!! Tieši tāpēc tik reti rakstu - piedodiet! :)
Varbūt kādu citu reizi uzrakstīšu kaut ko sīkāk par kādiem citiem atgadījumiem.
Līdz vēlākam. :))
svētdiena, 2011. gada 30. oktobris
Dzimis sērferis? - Nooot! :D
Pēc īpaša pasūtījuma man esot jāraksta ieraksts par sērfošanu. :D
Tā kā esmu kļuvusi ļoti slinka rakstīt, tad rakstīšu īsi.
Tātad vakar devos kādā aizraujošā piedzīvojumā okeāna krastā un okeānā. :) Ap pus8 devos ārā no mājas, lai brauktu uz Carcavelos pludmali, kur bija paredzēta kāda izklaide, kur ir iesaistīti dēļi. Biju mazliet satraukusies, jo domāju, ka man taču pilnīgi un galīgi nav spēka kaut kam tādam. Ierodoties tur domāju, kā es sēšu izkūņoties no savām paunām, jo no rīta bija patiesi auksti. Mums nācās gaidīt kādu pusstundu, jo bijām pirmās un, protams, daudz par ātru. :D Beidzot sagaidījušas savus skolotājus mums iedot sērfošanas tērpu un sērfa dēli. Jā, patiešām, es devos sērfot. :) No sākuma man tika iedots pavisam jauns sērfošanas tērps, kur caurums, pa kuru man jādabūn kāju cauri, bija 5 cm plats. Es blenzu uz to caurumu un domāju - tas ir nopietni? Protams, es tam nožēlojamajam caurumam kāju cauri nevarēju dabūt, tad, nu, devos atkal pie skolotājiem palūgt kādu ar lielākiem caurumiem. Un šoreiz es tiku pie īstā. Tiekot tajā tērpā iekšā Tu jūties nenormāli stīvs, jo viņā ir grūti pakustēties. Tad es domāju, kā es spēšu kaut ko izdarīt ūdenī, ja es knapi kustos? Kad visi bijām saģērbušies, tad devāmies ar sērfa dēļiem pie okeānā, kur notika pamatu mācības. Izskatījās viegli, bija viegli - smiltīs. :D Tad mums katram iedeva kaut kādu uzparikti, ar ko pie kājas pievienot dēli. Tad es sajutos kā cietumnieks, kam pie kājas pieāķēta smaga bumba. :D Devāmies ūdenī, kas pārsteidzošā kārtā bija silts.
Tas bija kaut kas, tu uzlec uz dēļa guļus, ja esi tik spēcīgs un līdzsvaru noturēt spējīgs, un sāc lēnām ar rokām airēties un mēģināt noķert vilni, kad esi ticis vilnim pašā augšā Tev ir jālec kājās un jāsērfo. Man tas diemžēl nepadevās, tālākais, kur tiku - kreisā kāja uz ceļa, labā kāja uz pēdas un tad skaists kritiens okeānā. Es, redziet, devos tur, lai parādītu cik skaisti vai neglīti ir iespējams iekrist okeānā. :D Kādas 4, 5 reizes ar sērfa dēli dabūju pa galvu. Ne tikai ar savu dēli, bet arī ar citu dēļiem. :D Ļoti veiksmīga sērfa stunda...
Bet ja neņem to vērā, tad man ļoti, ļoti patika. :) Mums pat bija tā lieliskā iespēja redzēt 17 gadus jaunu sērfotāju, kurš ir nākamais pasaules čempions. Viņš parasti nesērfojot pārpildītās pludmalēs, parasti vientuļākās. Tad nu es mazliet pamieloju acis ar to, kā es gribētu mācēt, bet nekad nemācēšu. :/
Mums vispār bija superīgi skolotāji, visi pēc trīsdesmit, bet tādi jokupēteri. Es biju pārsmējusies ne tikai ārpus ūdens, bet arī ūdenī. :D Vispār viena no lieliskākajām dienām šeit. :) Un laiciņš mūs lutināja, un man šodien ļoti, ļoti sāp rokas un pleci. :D Pārāk smaga slodze vakar bija. :D
Vispār man iet lieliski, tāpēc arī rakstu aizvien mazāk, jo nav kad (vai arī ir slinkums). :D
Tā kā esmu kļuvusi ļoti slinka rakstīt, tad rakstīšu īsi.
Tātad vakar devos kādā aizraujošā piedzīvojumā okeāna krastā un okeānā. :) Ap pus8 devos ārā no mājas, lai brauktu uz Carcavelos pludmali, kur bija paredzēta kāda izklaide, kur ir iesaistīti dēļi. Biju mazliet satraukusies, jo domāju, ka man taču pilnīgi un galīgi nav spēka kaut kam tādam. Ierodoties tur domāju, kā es sēšu izkūņoties no savām paunām, jo no rīta bija patiesi auksti. Mums nācās gaidīt kādu pusstundu, jo bijām pirmās un, protams, daudz par ātru. :D Beidzot sagaidījušas savus skolotājus mums iedot sērfošanas tērpu un sērfa dēli. Jā, patiešām, es devos sērfot. :) No sākuma man tika iedots pavisam jauns sērfošanas tērps, kur caurums, pa kuru man jādabūn kāju cauri, bija 5 cm plats. Es blenzu uz to caurumu un domāju - tas ir nopietni? Protams, es tam nožēlojamajam caurumam kāju cauri nevarēju dabūt, tad, nu, devos atkal pie skolotājiem palūgt kādu ar lielākiem caurumiem. Un šoreiz es tiku pie īstā. Tiekot tajā tērpā iekšā Tu jūties nenormāli stīvs, jo viņā ir grūti pakustēties. Tad es domāju, kā es spēšu kaut ko izdarīt ūdenī, ja es knapi kustos? Kad visi bijām saģērbušies, tad devāmies ar sērfa dēļiem pie okeānā, kur notika pamatu mācības. Izskatījās viegli, bija viegli - smiltīs. :D Tad mums katram iedeva kaut kādu uzparikti, ar ko pie kājas pievienot dēli. Tad es sajutos kā cietumnieks, kam pie kājas pieāķēta smaga bumba. :D Devāmies ūdenī, kas pārsteidzošā kārtā bija silts.
Tas bija kaut kas, tu uzlec uz dēļa guļus, ja esi tik spēcīgs un līdzsvaru noturēt spējīgs, un sāc lēnām ar rokām airēties un mēģināt noķert vilni, kad esi ticis vilnim pašā augšā Tev ir jālec kājās un jāsērfo. Man tas diemžēl nepadevās, tālākais, kur tiku - kreisā kāja uz ceļa, labā kāja uz pēdas un tad skaists kritiens okeānā. Es, redziet, devos tur, lai parādītu cik skaisti vai neglīti ir iespējams iekrist okeānā. :D Kādas 4, 5 reizes ar sērfa dēli dabūju pa galvu. Ne tikai ar savu dēli, bet arī ar citu dēļiem. :D Ļoti veiksmīga sērfa stunda...
Bet ja neņem to vērā, tad man ļoti, ļoti patika. :) Mums pat bija tā lieliskā iespēja redzēt 17 gadus jaunu sērfotāju, kurš ir nākamais pasaules čempions. Viņš parasti nesērfojot pārpildītās pludmalēs, parasti vientuļākās. Tad nu es mazliet pamieloju acis ar to, kā es gribētu mācēt, bet nekad nemācēšu. :/
Mums vispār bija superīgi skolotāji, visi pēc trīsdesmit, bet tādi jokupēteri. Es biju pārsmējusies ne tikai ārpus ūdens, bet arī ūdenī. :D Vispār viena no lieliskākajām dienām šeit. :) Un laiciņš mūs lutināja, un man šodien ļoti, ļoti sāp rokas un pleci. :D Pārāk smaga slodze vakar bija. :D
Vispār man iet lieliski, tāpēc arī rakstu aizvien mazāk, jo nav kad (vai arī ir slinkums). :D
otrdiena, 2011. gada 18. oktobris
Porto un Obiduš - sapņu pilsētas!
Šī nedēļas nogale bija vienkārši lieliska - trips uz Porto pa ceļam piestājot Fatimā un Obiduš. Secinājums - mīlu Porto saulrietā un mīlu Obiduš jebkurā laikā. Divas patiešām skaistas pilsētas. :)
Mazs video par to kā mums gāja.
Trešajā dienā no rīta bija tiešām auksti, nu ļoti auksti. Salu džemperī. :/ Tas mani nobiedēja. Ja nu es arī ziemā salšu? Mums taču apkures sistēmu Portugālē nav. :(
Priecājos, ka esmu paņēmusi pāris pārus vilnas zeķu, vismaz kājām būs silti, un tas taču ir galvenais, vai ne? :)
Man ceļš bija mazliet savādāks nekā Madžai, jo es busā nevaru aizmigt, lai arī cik ļoti es gribētu. Līdz ar to redzēju ļoti daudz skaistu skatu, ko Madža nogulēja. :D
Pirmajā dienā zināju, ka mūsu busā jābūt vēl vienai latvietei, jo tāds vārds parādījās sarakstā. Bet kas to būtu domājis, ka šī latviete apsēdīsies mums tieši priekšā? :D Parunājām mazliet ar viņu. Izrādās viņa man vēl Latvijā esot ir rakstījusi, lai konsultētos ar mani dažādos jautājumos par Lisabonu. It kā es būtu specs. :D Es, protams, viņu neatcerējos, jo man diezgan daudzi rakstīja un prasīja dažādus jautājumus. Tolaik Latvijā es nesapratu, kāpēc visi raksta man, jo es taču vēl nekur nebiju aizbraukusi un līdz ar to vēl neko nezināju.
Otrā dienā iztikām bez busa, visur Porto varēja aiziet kājām. Vismaz tur, kur mums vajadzēja. :D Patiesībā redzējām ļoti maz no Porto, bet galveno Douro upi redzējām. Sapratu, ka šajā pilsētā es pavisam noteikti atgriezīšos, jo tā sajūta, tā laimes sajūta esot pie upes saulrietā ir neaprakstāma. Kādreiz es atgriezīšos, es zinu.
Bilde, kas vislabāk parāda, cik skaisti tur bija! (mm)
Trešā dien bija veltīta Obiduš apskatei un ceļam atpakaļ uz Lišboa. Kā jau teicu, Obiduš ir vienreizēji skaista vieta, ar mazliet maģisku auru. Staigājot pa tās mūri ir mazliet tāda izredzēta sajūta. Esmu neizsakāmi priecīga, ka man ir šī iespēja to izbaudīt. Visu, ko man sniedz Lišboa un Portugāle kopumā. Es cenšos tvert katru mirkli, bet dienā ir par maz stundu, lai visu izbaudītu un piedzīvotu. Bet es cenšos un vismaz daļu es izbaudīšu. Un pats galvenais - 28. okt. es nobaudīšu, ko nozīmē sērfot. Cerams, ka man tas izdosies un patiks. Bet galvenais jau ir proces un sajūtas tā laikā, vai ne? Nu, tad pēcāk arī uzrakstīšu, kā tas bija. :)
Līdz vēlākam...
ceturtdiena, 2011. gada 13. oktobris
Sintra...
Beidzot pienācis laiks pastāstīt par to, kā man gāja Sintrā. :)
Tā bija lieliskākā diena līdz šim. :) ļoti, ļoti skaista piepilsēta. Devāmies 8.01 ar vilcienu turp. Vilcienā pavadījām ~40 min. Galā izkāpjot konstatējam, ka visi apskates objekti atveras sākot tikai no 9:30, tātad vairāk kā pusstunda laika. Nebēdājos. Devāmies lēnā garā uz pirmo apskates vietu, kur svētdienās līdz 14:00 var tik bez maksas un tā ir Nacionālā pils vai kas tāds. Precīzu nosaukumu neatceros. Skaista vieta. :)
Man ir ļoti liels slinkums rakstīt sīkāk, tāpēc jums būs jāsamierinās ar šo mazumiņu. :P
Pārējās dienas tika pavadītas skolā mācoties un rīt es dodos uz Porto. Tad jau kaut kad atkal pieķeršos un uzrakstīšu, kā mums gāja Porto. :)
Līdz vēlākam. :)
Tā bija lieliskākā diena līdz šim. :) ļoti, ļoti skaista piepilsēta. Devāmies 8.01 ar vilcienu turp. Vilcienā pavadījām ~40 min. Galā izkāpjot konstatējam, ka visi apskates objekti atveras sākot tikai no 9:30, tātad vairāk kā pusstunda laika. Nebēdājos. Devāmies lēnā garā uz pirmo apskates vietu, kur svētdienās līdz 14:00 var tik bez maksas un tā ir Nacionālā pils vai kas tāds. Precīzu nosaukumu neatceros. Skaista vieta. :)
Tālāk devāmies uz Mauru pili, kas atrodas augstu, augstu kalnā.
Nav mūsu fotografēta, bet tas tā ieskatam, cik augstu bija jākāpj.
Nebūs melots, ja es teikšu, ka negribēju tur kāpt, ka man šķita, ka es to nožēlošu, ka nav tā vērts. Jo tas tiešām bija ĻOTI augstu un manas kājas jau pusceļā bija pārgurušas. :D Bet es to izdarīju, es uzkāpu un pārvarēju sevi. Un, protams, es to nenožēloju! No šīm drupām paveras apbrīnojams skats uz pilsētu, okeānu un debesīm. Izteikt vārdos to vienkārši nevar, tas ir jāredz. Es ļoti labprāt tur būtu palikusi vismaz pāris stundas un vienkārši skatījusies un pētījusi visu to skaisto, ko no turienes var redzēt. :) Dažas bildes ieskatam.
Uz augšu vien, uz augšu vien.
Divas latvietes, divas lietuvietes un polis.
Tieši šādi es labprāt būtu pavadījusi daudz stundu.
Bet par nelaimi, dienā nav tik daudz stundu, lai es varētu tur stundām ilgi sēdēt. :( Nācās doties uz citu pili, kas arī ir kalnā augšā, tikai citā kalnā. Vēl viens ļoti, ļoti nogurdinošs kāpiens...
Bet tie skati, kurus ir iespējams redzēt augšā, ir tā vērti. Tādu skatu dēļ es kāptu kaut vai Everestā! :)
Nākamā pils ir Penas pils, kas ir iekļauta visos tūrisma ceļvežos jebšu pils, kas IR jāredz. Un mēs taču nebūsim no tiem, kas neaiziet. Mēs esam spēcīgi, jauni un piedzīvojumus griboši. Gājām. Šī pils bija ļoti, ļoti krāsaina. Skaista un dažādu stilu sajaukums. Iekšpusē bija ļoti stingri aizliegts fotografēt. Tāpēc bildes tikai no ārpuses. ;)
Kopumā brauciens uz Sintru bija lielisks. Pēc tam pēdas vienkārši pulsēja, bet tas bija tā vērts. :)
Man ir ļoti liels slinkums rakstīt sīkāk, tāpēc jums būs jāsamierinās ar šo mazumiņu. :P
Pārējās dienas tika pavadītas skolā mācoties un rīt es dodos uz Porto. Tad jau kaut kad atkal pieķeršos un uzrakstīšu, kā mums gāja Porto. :)
Līdz vēlākam. :)
svētdiena, 2011. gada 9. oktobris
Sākas ceļojumi...
Pēdējajās dienās nekas īpašs nav noticis, bet viss vēl sekos. :D
Tātad vakar un aizvakar cītīgi apmeklējām lekcijas, kā arī cītīgi gatavojām un strādājām Simulation Project. Tas vispār ir smags uzdevums, jo tik daudz jādomā, smagi lēmumi jāpieņem un visu izšķir Tevi pieņemtiem lēmumi, bet spriežot pēc pēdējiem rezultātiem mēs esam uz pareizā ceļa, jo esam gan nopelnījuši mazliet naudiņas, gan ieguvuši klientus, gan vērtīgu pieredzi. Vispār šķiet, ka šis kurs būs visvērtīgākais, jo atvērt uzņēmumu un reāli tajā darboties, nevar kurā katrā augstskolā. :)
Vakar mūs nobiedēja kāds nieks, pamatīgi nobiedēja. Mūsu kaimiņienes itālietes istabā bija iemitinājies liels bubulis - caurvējš. Mēs bijām ne pa jokam nobijušās, jo it kā sapratām, ka tas ir vējš, bet emocijas neļauj skaidri spriest, gribējām iet pārbaudīt, kas tur notiek, apbruņojāmies ar pakaramajiem, bet bijām pārāk nobijušās , lai ieietu paskatīties. Tā nu ielīdām atpakaļ mūsu istabā un gaidījām, kad mūsu kaimiņienes atgriezīsies, jo mēs bijām vienas pašas mājās. :D Galu galā - tas bija caurvējš. :D
Šodien bijām aizgājušas uz veikalu iepirkt mazliet ēdamā un tur mums vietējais pārdevējs, noprazdams, ka neesam vietējās, pajautāja, ko mēs domājam par Lisabonu. Atbildējām, ka mums patīk, saulaina un skaista. Bet viņa atbildes - Yeah, yeah, yeah. Un pēc tam Madža uzjautāja, ko viņš pat domā. Atbilde - netīra un skaļa. Jā, vietā, kur mēs dzīvojam - Bairro Alto - ir tiešām netīri un skaļi, j otā ir galvenā ballīšu vieta, līdz ar to uz ielas var atrast visas glāzes un pudeles nākamajā rītā. Viņu uzkopšanas veids pēc ballītēm ir visai interesants - no sākuma visas ielas garumā iziet viens vīrs ar gružkasti un savāc visus lielos atkritumus (glāzes un pudeles), pēc tam visu bāru īpašnieki paņem šļūtenes un no savas iestādes priekšas aizskalo atlikušos atkritumus. Gala rezultātā slīpās ielas pašā apakšā veidojas jauks krājums ar gružiem, ko kaut kad savāc gružmašīnas. :D Ir interesanti dzīvot un vērot viņu dzīves veidus un paražas. :)
Šovakar bijām ciemos pie Giedres un Mildas uz viņu mājām. Viņas dzīvo īstā Erasmus mājā ar aptuveni 10 istabām, kur dzīvo daudz studentu. Viņām ir smukas istabas, liela virtuve, skaists balkons un daudz kaimiņu, kurus viņas paša visus nepazīst. :D Tā nu mēs tikām cienātas ar tēju un brīnumgardu vietējo portugāļu kūku - šokolādes. Bet tā tiešām bija ļoti, ļoti garda. (mm) Mūsu iemesls apmeklējumam bija nopirkt biļetes uz Spāniju, Madridi. Tā nu uzreiz pēc savas dzimšanas dienas es došos uz Madridi. (Esmu ļoti priecīga) Turp atpakaļ ceļš mums izmaksāja vien 35 eur katrai!!! Tagad sāksim meklēt kādu, kas caur couchsurfing var piedāvāt mums naktsmājas vismaz uz divām naktīm. :) Atlikušo vakara daļu mēs pļāpājām un smējāmies ļoti daudz. Viņas vispār ir ļoti foršas meitenes. :)
Šovakar bijām aizčāpojušas arī uz Erasmus corner, lai pieteiktos braucienam uz Porto, tā nu par 75 eur dosimies iekarot Porto uz trīs dienām. Pa ceļam piestāsim dažās citās pilsētās, apmeklēsim vīna darītavu, dažas pilis un apskates objektus un divus pārtijus. Solās būt varen jauks pasākums, jo turp dosies 150 erasmus studenti (party) :)
Un bez tam rīt plkst. 8os mēs dodamies uz Sintru, Lisabonas piepilsētu. Tā esot ļoti skaista un krāšņa. Tad nu drīzumā dzirdēsiet arī interesantākus piedzīvojumus, bet tagad es došos čucēt, lai rīt varu piecelties.
Ar labunakti, draudziņi. :)
Tātad vakar un aizvakar cītīgi apmeklējām lekcijas, kā arī cītīgi gatavojām un strādājām Simulation Project. Tas vispār ir smags uzdevums, jo tik daudz jādomā, smagi lēmumi jāpieņem un visu izšķir Tevi pieņemtiem lēmumi, bet spriežot pēc pēdējiem rezultātiem mēs esam uz pareizā ceļa, jo esam gan nopelnījuši mazliet naudiņas, gan ieguvuši klientus, gan vērtīgu pieredzi. Vispār šķiet, ka šis kurs būs visvērtīgākais, jo atvērt uzņēmumu un reāli tajā darboties, nevar kurā katrā augstskolā. :)
Vakar mūs nobiedēja kāds nieks, pamatīgi nobiedēja. Mūsu kaimiņienes itālietes istabā bija iemitinājies liels bubulis - caurvējš. Mēs bijām ne pa jokam nobijušās, jo it kā sapratām, ka tas ir vējš, bet emocijas neļauj skaidri spriest, gribējām iet pārbaudīt, kas tur notiek, apbruņojāmies ar pakaramajiem, bet bijām pārāk nobijušās , lai ieietu paskatīties. Tā nu ielīdām atpakaļ mūsu istabā un gaidījām, kad mūsu kaimiņienes atgriezīsies, jo mēs bijām vienas pašas mājās. :D Galu galā - tas bija caurvējš. :D
Šodien bijām aizgājušas uz veikalu iepirkt mazliet ēdamā un tur mums vietējais pārdevējs, noprazdams, ka neesam vietējās, pajautāja, ko mēs domājam par Lisabonu. Atbildējām, ka mums patīk, saulaina un skaista. Bet viņa atbildes - Yeah, yeah, yeah. Un pēc tam Madža uzjautāja, ko viņš pat domā. Atbilde - netīra un skaļa. Jā, vietā, kur mēs dzīvojam - Bairro Alto - ir tiešām netīri un skaļi, j otā ir galvenā ballīšu vieta, līdz ar to uz ielas var atrast visas glāzes un pudeles nākamajā rītā. Viņu uzkopšanas veids pēc ballītēm ir visai interesants - no sākuma visas ielas garumā iziet viens vīrs ar gružkasti un savāc visus lielos atkritumus (glāzes un pudeles), pēc tam visu bāru īpašnieki paņem šļūtenes un no savas iestādes priekšas aizskalo atlikušos atkritumus. Gala rezultātā slīpās ielas pašā apakšā veidojas jauks krājums ar gružiem, ko kaut kad savāc gružmašīnas. :D Ir interesanti dzīvot un vērot viņu dzīves veidus un paražas. :)
Šovakar bijām ciemos pie Giedres un Mildas uz viņu mājām. Viņas dzīvo īstā Erasmus mājā ar aptuveni 10 istabām, kur dzīvo daudz studentu. Viņām ir smukas istabas, liela virtuve, skaists balkons un daudz kaimiņu, kurus viņas paša visus nepazīst. :D Tā nu mēs tikām cienātas ar tēju un brīnumgardu vietējo portugāļu kūku - šokolādes. Bet tā tiešām bija ļoti, ļoti garda. (mm) Mūsu iemesls apmeklējumam bija nopirkt biļetes uz Spāniju, Madridi. Tā nu uzreiz pēc savas dzimšanas dienas es došos uz Madridi. (Esmu ļoti priecīga) Turp atpakaļ ceļš mums izmaksāja vien 35 eur katrai!!! Tagad sāksim meklēt kādu, kas caur couchsurfing var piedāvāt mums naktsmājas vismaz uz divām naktīm. :) Atlikušo vakara daļu mēs pļāpājām un smējāmies ļoti daudz. Viņas vispār ir ļoti foršas meitenes. :)
Šovakar bijām aizčāpojušas arī uz Erasmus corner, lai pieteiktos braucienam uz Porto, tā nu par 75 eur dosimies iekarot Porto uz trīs dienām. Pa ceļam piestāsim dažās citās pilsētās, apmeklēsim vīna darītavu, dažas pilis un apskates objektus un divus pārtijus. Solās būt varen jauks pasākums, jo turp dosies 150 erasmus studenti (party) :)
Un bez tam rīt plkst. 8os mēs dodamies uz Sintru, Lisabonas piepilsētu. Tā esot ļoti skaista un krāšņa. Tad nu drīzumā dzirdēsiet arī interesantākus piedzīvojumus, bet tagad es došos čucēt, lai rīt varu piecelties.
Ar labunakti, draudziņi. :)
ceturtdiena, 2011. gada 6. oktobris
Saules pielietas dienas....
Nu, ko, atkal kādu laiciņu neko neesmu rakstījusi. Nu, tad tagad centīšos atsaukt atmiņā, kas tad pa šīm dienam ir noticis. ;)
Sāksim ar nedēļas nogali jeb 30. septembri. :)
Kārtējā skolas diena. Atkal Simulation project, atkal pasniedzēja, kas neierodas. Kopumā pa dienu neko īpašu neizdarījām. Bet vakarā mums bija sarunāts iet ballēties ar lietuvietēm un polietēm. Tas vakars bija ļoti jauks. :) Parādījām kas tas tāds Erasmus corner ir, parādījām, ko nozīmē nenormālie pūļi piektdienas/sestdienas vakaros Bairro Alto. Vienvērdsakot, parādījām īsto Lisabonas nakts dzīvi, kas patiesi ir traka. :D Tajā vakarā pirmo reizi baudīju kādu jaunu dzērienu, kas portugāļiem ir ļoti iecienīts, tas ir, vīns ar kolu. Teiksim tā - kāpēc ir jābojā labā vīna garša ar kolu?!? Man nepārāk garšoja. Likās, ka tiek piesmiets vīns...
Šajā vakarā satiku un parunāju atkal ar itāļu puisi, kuru satikām arī pirmajā vakarā, bet atvainojiet man manu slikto atmiņu - vārdu nespēju atcerēties... Polietes ap 4iem aizgāja prom, mēs neilgi pēc tam ar lietuvietēm devāmies uz mūsu māju, kur līdz plkst. 6 malkojām tēju un runājāmies par viskaut ko. Man tas bija pārsteigums - ja mēs vai viņas kādu vārdu neatceramies angļu valodā, tad mēs to pasakām savā valodā un gala rezultātā viena otru saprotam. Mūsu valodas ir TIK līdzīgas. Tas man bija liels pārsteigums, jo tad, kad lietuvieši savā starpā runā, es neko nesaprotu, bet, kad saka kādu vārdu atsevišķi, tad es saprotu. :) Tā nu līdz 6:30 sēdējām, runājām, mielojāmies ar latviešu saldumiem un ļauni apsmējām igauņus. :D :D
Nākamā dienā mēs ilgi gulējām, līdz ar to neko īpašu nevarējām pasākt, bez tam man bija sarunāts 17:00 tikties pie skolas, lai piebeigtu uzdotos darbus Simulation Project. Sestdiena pagāja ĻOTI ātri. :D Tomēr šajā dienā bija arī kāda nejauka ziņa - mūsu vācietis izvācās. Teica, ka esot par skaļu, nespējot naktīs gulēt... Viņš ir ļoti jauks cilvēks, man bija ļoti žēl, ka viņš izvācas. Mēs viņam varējām prasīt visu, kas ienāk prātā. Nu neko, nāks cits cilvēks viņa vietā. :)
Svētdienā sarunāju ar Giedri un Mildu doties uz Belemu apskatīt divus torņus. Svētdienas ir īpašas dienas, jo visi muzeji līdz plkst. 14:00 ir bez maksas. Līdz ar to izmantojām iespēju un devāmies tūrismot. :D Diena nebija īsti piemērota, jo gaisa temperatūra bija 33 grādi. Mazliet par daudz, lai baudītu mākslu, bet mēs braši turējāmies un divus objektus apskatījām. :) Turpat blakus bija arī vienreizējs tirdziņš, kur varēja nopirkt ļoti daudz skaistu lietu. Gan mūsdienīgas, gan veclaicīgas, gan rokām darinātas, gan saglabājušās no veciem laikiem. Būtībā tur varēja pavadīt stundām ilgi, bet mēs gribējām ātrāk patverties no karstuma, tādēļ ātri izstaigājām un devāmies atpakaļ. :) Atbraukusi atpakaļ sagaidīju Madžu un kopā ar viņu devāmies iekarot 28 tramvaju, kas ir slavens ar skatiem, kas paveras braucot ar to. Vispār tas ir pārvērtēts. Jā, protams, kādi trīs skati bija graujoši - ĻOTI skaisti, bet pārējā laikā (apmēra 1 h brauciens) varējām redzēt tikai mājas, mājas, cilvēkus, mājas... Nekā pārāk interesanta. Man bija pārsteigums tāds, ka no šiem tramvajiem galapunktos ir jāizkāpj, ja vēlies doties atpakaļ. Jāpaiet daži soļi un jāgaida, kad tas piebrauks pakaļ. Liepājā mēs varam palikt sēžot tramvajā. :D
Nākamā nedēļa... Pirmdien devāmies uz ESN biroju, lai pieteiktos braucienam uz Sintru, bet neraža - ieradāmies 10 min par vēlu - visas vietas aizņemtas. Tad nu mēs sākām plānot, ka pašas uz savu galvu varam turp doties. Nolēmām, ka šo sestdien to arī darīsim. Un izlēmām, ka mums vispār ir jāplāno braucieni, jo savādāk mēs nekur neaizbraucam un neko neredzam. Tā, nu, drīzumā plānosim savu braucienu arī uz Porto. :)
Mūsu lietuvietēm un čehietei vēl nebija ESN apliecības, tāpēc mēs ar Madžu uzkavējāmies, lai pagaidīti, kamēr viņas pie tām tiks. Šajā laikā pie mums pienāca viens no ESN darbiniekiem un mēs forši parunājāmies. Par viskaut ko, ne tikai par to, kas saistīts ar tipiskām lietām, kas interesē Erasmus studentus. :D Viņš uzsvēra, ka nākamā dienā mums jāierodas viņu rīkotajā ballītē Gossipā. :D Mēs vēl nebijā izlēmušas - iet vai neiet. :D
Pēcāk, kad meitenes bija dabūjušas karti, mēs ar Madžu devāmies uz parku, as atrodas blakus Marķīza Pombala piemineklim. (Vēsturi par viņu nestāstīšu, jo tiešām to nezinu :D) Tas bija ļoti, ļoti jauks parks. Es vispār biju ļoti sajūsmināta, man tik ļoti patika tās simetriskās līnijas, kādās bija sastādīti koki, izvietoti krēsliņi utt. Viss bija tik skaisti. Izrādās tas parks ir uz slīpas virsmas un ved augšup, bet es nejutu, ka kāptu kādā kalnā. Nonākušas galā pamanījām, ka no turienes paveras lielisks skats. Uztaisījām arī tūristu bildes. Tur galā bija arī GIGANTISKS portugāļu karogs, tiešām milzīgs. Mani tas pārsteidza - kur var būt TIK liels karogs? :) Ejot pa kreisi no parka mēs atklājām, ka tur pat blakus ir botāniskais dārzs - āķis lūpā - mums jātiek iekšā, bet šis dārzs jau slēgts. Nolēmām atgriezties citu dienu. :) Devāmies atpakaļ uz Metro un paceļam paņēmām saldējumu, kas tur tiešām ir ļoti gards, še'dejām pašā Marķīza Pombala laukuma vidū un mielojāmies ar saldējumu. Tas vispār ir lieliski - nesteidzīgi ēd saldējumu, bet Tev apkārt viena vienīga steiga - mašīnas traucas, cilvēki kaut kur skrien manāmi satraukti. Tas ir tik lieliski izjust mieru apkārtējā steigā. :) Šajā vakarā vēl apmeklējām milzīgo iepirkšanās centru Colombo, kur devāmies uz pārtikas veikalu Continente, kas ir pielīdzinām Rimi, jo tur var nopirkt tiešām visu, ko varētu ievajadzēties. Tikai pareiziniet RIMI hipermārketu ar 3, tik liels aptuveni ir tas Continente. :D Nesteidzīgi pārvietojāmies pa veikalu un pētījām, kādus ēdienus tad šeit var nopirkt. Es beidzot nopirktu vistas fileju, jo man ļoti, ļoti kārojās gaļa. :) Vispār šajā veikalā mēs iztērējām pārāk daudz naudas, tādēļ ceļā uz mājām nolēmām, ka neiesim turpmākās divas dienas uz veikalu. :D
Šajā vakarā es pagatavoju sev dievīgi gardas vakariņas - apcepu vistiņu ar sāli, pipariem un kariju, pievienoju krējumu un sanāca ĻOTI garšīgi. :) Mazliet eksperimentēt reizēm nenāk par ļaunu. :D
Sāksim ar nedēļas nogali jeb 30. septembri. :)
Kārtējā skolas diena. Atkal Simulation project, atkal pasniedzēja, kas neierodas. Kopumā pa dienu neko īpašu neizdarījām. Bet vakarā mums bija sarunāts iet ballēties ar lietuvietēm un polietēm. Tas vakars bija ļoti jauks. :) Parādījām kas tas tāds Erasmus corner ir, parādījām, ko nozīmē nenormālie pūļi piektdienas/sestdienas vakaros Bairro Alto. Vienvērdsakot, parādījām īsto Lisabonas nakts dzīvi, kas patiesi ir traka. :D Tajā vakarā pirmo reizi baudīju kādu jaunu dzērienu, kas portugāļiem ir ļoti iecienīts, tas ir, vīns ar kolu. Teiksim tā - kāpēc ir jābojā labā vīna garša ar kolu?!? Man nepārāk garšoja. Likās, ka tiek piesmiets vīns...
Šajā vakarā satiku un parunāju atkal ar itāļu puisi, kuru satikām arī pirmajā vakarā, bet atvainojiet man manu slikto atmiņu - vārdu nespēju atcerēties... Polietes ap 4iem aizgāja prom, mēs neilgi pēc tam ar lietuvietēm devāmies uz mūsu māju, kur līdz plkst. 6 malkojām tēju un runājāmies par viskaut ko. Man tas bija pārsteigums - ja mēs vai viņas kādu vārdu neatceramies angļu valodā, tad mēs to pasakām savā valodā un gala rezultātā viena otru saprotam. Mūsu valodas ir TIK līdzīgas. Tas man bija liels pārsteigums, jo tad, kad lietuvieši savā starpā runā, es neko nesaprotu, bet, kad saka kādu vārdu atsevišķi, tad es saprotu. :) Tā nu līdz 6:30 sēdējām, runājām, mielojāmies ar latviešu saldumiem un ļauni apsmējām igauņus. :D :D
Nākamā dienā mēs ilgi gulējām, līdz ar to neko īpašu nevarējām pasākt, bez tam man bija sarunāts 17:00 tikties pie skolas, lai piebeigtu uzdotos darbus Simulation Project. Sestdiena pagāja ĻOTI ātri. :D Tomēr šajā dienā bija arī kāda nejauka ziņa - mūsu vācietis izvācās. Teica, ka esot par skaļu, nespējot naktīs gulēt... Viņš ir ļoti jauks cilvēks, man bija ļoti žēl, ka viņš izvācas. Mēs viņam varējām prasīt visu, kas ienāk prātā. Nu neko, nāks cits cilvēks viņa vietā. :)
Svētdienā sarunāju ar Giedri un Mildu doties uz Belemu apskatīt divus torņus. Svētdienas ir īpašas dienas, jo visi muzeji līdz plkst. 14:00 ir bez maksas. Līdz ar to izmantojām iespēju un devāmies tūrismot. :D Diena nebija īsti piemērota, jo gaisa temperatūra bija 33 grādi. Mazliet par daudz, lai baudītu mākslu, bet mēs braši turējāmies un divus objektus apskatījām. :) Turpat blakus bija arī vienreizējs tirdziņš, kur varēja nopirkt ļoti daudz skaistu lietu. Gan mūsdienīgas, gan veclaicīgas, gan rokām darinātas, gan saglabājušās no veciem laikiem. Būtībā tur varēja pavadīt stundām ilgi, bet mēs gribējām ātrāk patverties no karstuma, tādēļ ātri izstaigājām un devāmies atpakaļ. :) Atbraukusi atpakaļ sagaidīju Madžu un kopā ar viņu devāmies iekarot 28 tramvaju, kas ir slavens ar skatiem, kas paveras braucot ar to. Vispār tas ir pārvērtēts. Jā, protams, kādi trīs skati bija graujoši - ĻOTI skaisti, bet pārējā laikā (apmēra 1 h brauciens) varējām redzēt tikai mājas, mājas, cilvēkus, mājas... Nekā pārāk interesanta. Man bija pārsteigums tāds, ka no šiem tramvajiem galapunktos ir jāizkāpj, ja vēlies doties atpakaļ. Jāpaiet daži soļi un jāgaida, kad tas piebrauks pakaļ. Liepājā mēs varam palikt sēžot tramvajā. :D
Nākamā nedēļa... Pirmdien devāmies uz ESN biroju, lai pieteiktos braucienam uz Sintru, bet neraža - ieradāmies 10 min par vēlu - visas vietas aizņemtas. Tad nu mēs sākām plānot, ka pašas uz savu galvu varam turp doties. Nolēmām, ka šo sestdien to arī darīsim. Un izlēmām, ka mums vispār ir jāplāno braucieni, jo savādāk mēs nekur neaizbraucam un neko neredzam. Tā, nu, drīzumā plānosim savu braucienu arī uz Porto. :)
Mūsu lietuvietēm un čehietei vēl nebija ESN apliecības, tāpēc mēs ar Madžu uzkavējāmies, lai pagaidīti, kamēr viņas pie tām tiks. Šajā laikā pie mums pienāca viens no ESN darbiniekiem un mēs forši parunājāmies. Par viskaut ko, ne tikai par to, kas saistīts ar tipiskām lietām, kas interesē Erasmus studentus. :D Viņš uzsvēra, ka nākamā dienā mums jāierodas viņu rīkotajā ballītē Gossipā. :D Mēs vēl nebijā izlēmušas - iet vai neiet. :D
Pēcāk, kad meitenes bija dabūjušas karti, mēs ar Madžu devāmies uz parku, as atrodas blakus Marķīza Pombala piemineklim. (Vēsturi par viņu nestāstīšu, jo tiešām to nezinu :D) Tas bija ļoti, ļoti jauks parks. Es vispār biju ļoti sajūsmināta, man tik ļoti patika tās simetriskās līnijas, kādās bija sastādīti koki, izvietoti krēsliņi utt. Viss bija tik skaisti. Izrādās tas parks ir uz slīpas virsmas un ved augšup, bet es nejutu, ka kāptu kādā kalnā. Nonākušas galā pamanījām, ka no turienes paveras lielisks skats. Uztaisījām arī tūristu bildes. Tur galā bija arī GIGANTISKS portugāļu karogs, tiešām milzīgs. Mani tas pārsteidza - kur var būt TIK liels karogs? :) Ejot pa kreisi no parka mēs atklājām, ka tur pat blakus ir botāniskais dārzs - āķis lūpā - mums jātiek iekšā, bet šis dārzs jau slēgts. Nolēmām atgriezties citu dienu. :) Devāmies atpakaļ uz Metro un paceļam paņēmām saldējumu, kas tur tiešām ir ļoti gards, še'dejām pašā Marķīza Pombala laukuma vidū un mielojāmies ar saldējumu. Tas vispār ir lieliski - nesteidzīgi ēd saldējumu, bet Tev apkārt viena vienīga steiga - mašīnas traucas, cilvēki kaut kur skrien manāmi satraukti. Tas ir tik lieliski izjust mieru apkārtējā steigā. :) Šajā vakarā vēl apmeklējām milzīgo iepirkšanās centru Colombo, kur devāmies uz pārtikas veikalu Continente, kas ir pielīdzinām Rimi, jo tur var nopirkt tiešām visu, ko varētu ievajadzēties. Tikai pareiziniet RIMI hipermārketu ar 3, tik liels aptuveni ir tas Continente. :D Nesteidzīgi pārvietojāmies pa veikalu un pētījām, kādus ēdienus tad šeit var nopirkt. Es beidzot nopirktu vistas fileju, jo man ļoti, ļoti kārojās gaļa. :) Vispār šajā veikalā mēs iztērējām pārāk daudz naudas, tādēļ ceļā uz mājām nolēmām, ka neiesim turpmākās divas dienas uz veikalu. :D
Šajā vakarā es pagatavoju sev dievīgi gardas vakariņas - apcepu vistiņu ar sāli, pipariem un kariju, pievienoju krējumu un sanāca ĻOTI garšīgi. :) Mazliet eksperimentēt reizēm nenāk par ļaunu. :D
Tieši tik gardi tas bija... Mmm...
Otrdiena pagāja skolā un botāniskajā dārzā. :D No rīta astoņos mums bija viena lekcija, pēc tam līdz 14 brīvs laiks un mēs ar Madžu izlēmām to izmantot lietderīgi - aizbraucot uz Botānisko dārzu. :) Biju vīlusies, jo tur viss ir zaļš, tikai zaļš. Protams toņi zaļajam mazliet atšķiras, bet es gaidīju kaut ko krāsaināku, kaut ko savādāku. Šis botāniskais dārz arī ir ļoti maziņš, jo mums bija nepieciešama mazāk kā stunda, lai visu izstaigātu un apskatītu. Mazs ieskats botāniskajā dārzā...
Kaut kas līdzīgs kallai, ļoti skaista. :)
Biju ietērpusies ļoti piemēroti tik zaļas vietas apmeklēšanai. :D
Jā, tur vidū esmu arī es...
Maza, maza palmiņa...
Pēcāk devāmies mājup gulēt, lai atgūtu spēkus nākamām divām lekcijām. :D Pēc lekcijām mums taisnā ceļā bija jādodas mājās, jo mūs apciemoja Zita (viena no istabas īpašniecēm). :) Viņa bija sarunājusi, ka šajā vakarā ieradīsies arī iespējams jaunā mūsu kaimiņiene - vēl viena itāliete, kuras vārdu neatceros (man neveicas ar vārdiem). :D Tad, nu, dabūju atbrīvoties no palielas summas naudiņas, jo redz pienācis laiks maksāt par istabu. :D It kā gribējām šajā vakarā doties patusēties uz Gossipu, bet tuvojoties laikam, kad vajadzētu iet, tu saproti, ak nemaz negribu, jo visi mūsu forši draudziņi zdomājuši neiet, jo rīt redziet uz pludmali jābrauc. (trešdiena, 5 oktobris, ir Portugāles svinību diena, manuprāt, proklamēšanas diena). Tad, nu, mēs ar Madžu nolēmām palikt mājās, skatīties filmu un testēt jauno Vihno Verde, kuru esot jānogaršo visiem, kas aizbrauc uz Portugāli, jo viņi ir vienīgie, kas ko tādu ražo. Tātad - Vihno verde jeb Zaļais vīns ir vīns ar gāzi, nevis šampanietis, bet tieši vīns ar gāzi. Vispār mazliet dīvaini dzert gāzētu vīnu, bet nevaru teikt, ka bija slikts, man pat ļoti garšoja. :)
Gulēt iegājām ap četriem.
Šodien izvēlāmies no gultas ap 13:30 tikai tāpēc, ka ievācās mūsu jaunā kaimiņiene. Maza, smalka itāliete, kas mācās medicīnu un kuras angļu valoda ir ļoti, ļoti slikta, bet ar žestu un smaidu palīdzību spējām ari komunicēt. :D Vispār viņa ir tāds jauks, gaišs cilvēks. Patīkama. :) Nolēmām šodien doties arī uz pludmali. Izvēlējāmies Cascais (Kaškai) pludmali, jo to mums piemin visi, kas mums stāsta par vietām kas jāapmeklē. Nu tad sataisījāmies un devāmies. Bija jābrauc ar vilcienu līdz tā galapunktam, aptuveni pus stunda. Tur izkāpjot pasper pāris soļus un tu jau esi galā. Tad, kad pasniedzējs teica, ka pludmale ir maza, es nespēju iedomāties, ka TIK mazas pludmales arī pastāv. Bez tam tā ir tūristu iecienītākā, tāpēc arī pakārt visādas kafejnīcas, veikaliņi, nu maza tūristu paradīze. Nedaudz tālāk bija arī jahtu piestātne, ļoti skaista vieta.
Mēs bijām paņēmušas līdzi arī peldkostīmus, lai varētu iet nobaudīt atspirdzinošo ūdeni, bet, ak tavu nelaimi, šeit nav būdiņu. Es labi domādama neņēmu dvieli, jo domāju, ka tas tikai lieku vietu aizņems. Bet kā tas būtu noderējis. Tā nu tiku tikai pamērcēt pēdiņas, bet ūdens bija TIK labs, ka es ļoti, ļoti gribēju peldēties. Pēcāk, kad bijām apskatījušas piekrasti, devāmies mazliet dziļāk pilsētelē, kur klīdām un klīdām. Pēkšņi uzgājām kādu rindu, cilvēki vienkārši stāv pie kādām durvīm rindā. No sākuma nevarējām saprast kāpēc. Pēcāk ieraudzījām uzrakstu virs durvīm - Cantini - viņu slavenākais saldējums, kas tiek ražot jau kopš 1949 gadā. Šo mums ieteica nogaršot visi, kas ieteikuši doties uz Kaškai. Tā, nu, daudz nedomādamas stājāmies rindā. Izstāvējušas rindu, samaksājām 4,10 eiro par divām bumbām (mans dārgākais saldējums ever). Es nolēmu, ka gribu Mokas un Pistāciju bumbas, Madža šokolādes (brīnums?!) un melones. Nopirkšušas fiksi devāmies ārā, uztaisījām emo bildi un apsēdāmies, lai ātri apēstu, jo šis saldējums kūst MEGA ātrumā. Vai man dieniņ, tik ļoti ar kādu saldējumu es nebiju cīnījusies. :D Pārvērtējām savas spējas - divas bumbas ir paredzētas LIELIEM vēderiem. :D Stenēdamas centāmies pieveikt šo pretinieku, kas nemaz nebija tik viegli. Galu galā mums tas izdevās, bet sajūta bija tāda it kā ziloni būtu apēdusi. :D Neteiktu, ka šis saldējums bija kaut kas ļoti garšīgs, parasts saldējums par astronomisku cenu...
Beidzot pienācis laiks doties mājup, jo jau sāk satumst (plkst. ap 19:00). Iesēdušās vilcienā centāmies palikt nomodā, jo bijām tiešām nogurušas. Pārradušās mājās nolēmām pagatavot jauniepirkto ēdienu - kastaņus. Tā ņēmusies ar kādu ēdienu vēl nebiju, cepšana, lobīšana, mērcēšana, mizošana. Vāks. Recepti, kā pagatavot meklējām mīļajā google un receptes.lv. Alesandra apsolījās palīdzēt, bet diemžēl viņas nebija mājās, tāpēc ņēmāmies pašas uz savu roku. :D Galarezultāts? - Man visvairāk garšoja tomātu un gurķi salāti, ko ēdu piedevām. Vispār kastaņi ir ļoti saldi un nav garšīgi. Es vairāk cerēju neizlauzt zobus nekā nobaudīt garšu. (Visi zobi vēl ir vietā) :D Viens ir skaidrs - vairs nekad, nekad neēdīšu tādus briesmoņus. Lai jau tiem portugāļiem paliek vairāk. Viņiem kastaņi aiz maizes ir otrajā vietā, gluži kā mums kartupeļi. :D
Vairāk vai mazāk viss, kas noticis pa šīm pēdējām dienām. :)
*Esmu dzīva, vesela un laimīga.
Līdz citai reizei. ;)
piektdiena, 2011. gada 30. septembris
Dzīve uzplaukst...
Šķiet, ka ir pienācis laiks jaunam bloga ierakstam. Par ko šoreiz? - Lasiet. :)
Sākšu ar pirmdienu, kad mēs ar Madžu beidzot varējām iet pakaļ savām metro kartēm, līdz ar to tagad arī daudz ko redzēsim un piedzīvosim. (Tā tam vajadzētu būt) Protams, lai dabūtu šīs kartes mums nācās stāvēt tiešām garā rindā, kur izklaidējāmies spēlējot vārdiņu spēli, tas ir, uz vienu burtu pamīšus jānosauc visus iesējamos vārdus, ko zini. Bija forši, vismaz rinda ātrāk kusa.
Tikušas prom nolēmām, ka beidzot jāapmeklē tuvējie apskates objekti, kas ir kaut kādas pilis vai kas tāds. Kad bijām izgājušas no mājām un jau kādu gabaliņu pagājušas es sapratu, ka esmu savu karti atstājusi mājās, rezultātā bezmērķīgi klīdām pa Lisabonas ielām. Tādā veidā mēs aizmaldījāmies līdz graustu rajonam, kas patiesībā ir ļoti skaists.
Sākšu ar pirmdienu, kad mēs ar Madžu beidzot varējām iet pakaļ savām metro kartēm, līdz ar to tagad arī daudz ko redzēsim un piedzīvosim. (Tā tam vajadzētu būt) Protams, lai dabūtu šīs kartes mums nācās stāvēt tiešām garā rindā, kur izklaidējāmies spēlējot vārdiņu spēli, tas ir, uz vienu burtu pamīšus jānosauc visus iesējamos vārdus, ko zini. Bija forši, vismaz rinda ātrāk kusa.
Tikušas prom nolēmām, ka beidzot jāapmeklē tuvējie apskates objekti, kas ir kaut kādas pilis vai kas tāds. Kad bijām izgājušas no mājām un jau kādu gabaliņu pagājušas es sapratu, ka esmu savu karti atstājusi mājās, rezultātā bezmērķīgi klīdām pa Lisabonas ielām. Tādā veidā mēs aizmaldījāmies līdz graustu rajonam, kas patiesībā ir ļoti skaists.
Šeit ir palmas, daudz.
Kā arī daudz citu smuku koku.
Smuki apaugušas mājas...
Un ielas, kas ved augšu vai lejup...
Vispār šis gājiens bez kartes bija viens no labākajiem, jo mēs redzējām daudz tādas lietas un vietas, ko tūristi parasti neredz, jo šīs vietas nav nekādos bukletos. :) Tā mēs klīdām un jūsmojām, un, protams, nogurām no kalniem un lejām. Mēs uzgājām arī kādu ļoti skaistu skatu, no kura paveras vienkārši lielisks skats uz upes izteci jeb mazu līcīti..
Vispār tā bija burvīga pēcpusdiena un vakars, bet no mums vēlamajiem objektiem neredzējām nevienu, bet aizklīdām daudz tālāk un redzējām daudz ko citu. :)
Pārējās dienas līdz šodienai ne ar ko īpašu neizceļas - tikai skola, mājas, kāds veikals un viss. Vakar mēs bijām lielākajā H&M kādā es esmu bijusi. Tas bija izvietots pa 5 stāviem ar ļoti daudz drēbēm visiem iespējamiem cilvēkiem. Vienkārši - Wow...
Esmu nonākusi pie secinājuma, ka nepaņemt kādu lielāku somu līdz bija vienkārši stulbi, jo braucot uz skolu man visas klades jānes rokās, jo nevienā somā man tās neietilps. Varētu it kā nopirkt kādu, bet te viņas nav diez ko lētas. Nu neko, uztrenēšu musīšus. :D Vispār šī ir mana ikdiena tagad -
Metro... Zilā līnija.
Tātad - esam nonākuši līdz šodienai, kas tad īpašs šodien notika? Hmmm... Iesākās ar to, ka pa galvu un kaklu metāmies uz International Economics, jo mēs kavējām jau otro reizi pie šī pasniedzēja pirmajā (!) nedēļā. Uznesamies uz ceturto stāvu, iemetamies auditorijā un priekšā šoks - mēs esam vienīgās, kas atrodas tajā klasē. Apmulstam, bet ieņemam vietas, apsēžamies un gaidām. Neviens nenāk, sajūtas dīvainas, šķiet, ka kaut kas nav kārtībā, tāpēc nolēmām doties pie koordinatores. Izgājām no telpas un mūs aptur trīs lietuviešu meitenes, kas jautā vai nebūsim uz lekciju. Mēs sakām, ka būsim, tik gribam pārbaudīt, kur ir pasniedzējs. Īsti neatceros kāpēc, bet palikām un kādu brīdi pagaidījām ar viņām, tad divas lietuvietes aizgāja uz pasniedzēja kabinetu apjautāties. Izrādās viņa nav skolā nezināmu iemeslu dēl, bet mēs ar Madžu pa galvu un kaklu nesušās, bez tam arī agri cēlušas, nu neko nākamā lekcija tikai pēc 4 h un nolemjam doties mājup. Nākamās lekcijas bija viss interesantākās Simulation Project, kur mums bija jāsadalās pa 5 cilvēkiem vienā grupā. Esmu ar 2 lietuvietēm, vienu slovāku puisi un vienu čehu puisi. Jauka, internacionāla grupa. Šīs grupas sastāvā pavadīšu visus nākamos četrus mēnešus vadot mums piederošu uzņēmumu simulāciju spēlē. Atzīmi galā sastādīs tas, kurā vietā būsim beigās starp visiem sešiem uzņēmumiem starp Erasmus studentiem. Tas būs ļoti interesanti, jo viss būs kā reālā uzņēmumā un mums būs jāraksta dažādās atskaites un biznesa plāna. Lot of work, but still lot of fun. :)
Pedējā bija portugāļu valoda. Tagad zinu "O meu nome e" :D Kas protams nozīmē "Mani sauc" :D
Pēc lekcijām ar daļu no Erasmusiešiem devāmies uz erasmuslisboa rīkoto pasākumu kādā klubā ar nosaukumu "On stage". Pat pasākums saucās "International appetizer". Tur mēs dabūjām dažādas uzkodas un dzērienus. (2 sangrijas, kas ir interesants vīna paveids ar ledu un augļiem). Vakars izvērtās ļoti jauks, jo runājām ar lietuvietēm un čehieti, un vēl citiem cilvēkiem. Tur pēkšņi viens puisis sāka spēlēt klavieres, viņš to dara tiešām lieliski. Bauda ausīm. Pēc kāda laika cits puisis pievienojas un sāk dziedāt - dubultbauda ausīm. Tas bija ļoti skaisti. Nesagaidījām beigas, jo bija jau vēls, gribējās kārtīgi paēst un nākamā dienā lekcijas. Savādāk būtu palikusi. Ejot prom mēs divām poļu meitenēm gribējām atdot kuponus, par kuriem var iegūt bezmaksas šotu šajā vakarā, bet rezultātā sarunājām, ka nākamajā dienā mēs viņām uzzvanām un ejam uz Erasmus stūri, kur bijām ieplānojušas doties jau ar lietuvietēm, galu galā būsim paklups pulciņš. 2 lietuvietes, 2 latvietes, 2 polietes un 1 čehiete. Vai nav forši? :)
Kā arī nākam 6dien mēs dosimies uz tuvējo ciematu Sintra, kas esot ļoti skaists. :) Dosimies, protams, tikai tādā gadījumā, ja šajā organizētajā pasākumā būs palikušas brīvas vietas mums. :)
Tas laikam viss šodienai. Uzrakstiet kādu komentāru, lai zinu vai kāds maz lasa. :D
P.s. Neticiet pulkstenim, kas norāda cikos publicēts - pēc mana laika tagad ir 1:50, bet pēc Latvijas laika 3:50. ;) :D
P.s. Neticiet pulkstenim, kas norāda cikos publicēts - pēc mana laika tagad ir 1:50, bet pēc Latvijas laika 3:50. ;) :D
sestdiena, 2011. gada 24. septembris
Tā iet, redz...
Nu, ko... Šī jau ir 7. diena, kad esmu šeit. :) Ir bijuši dažādi interesanti notikumi. Ar ko sākt? Hmm...
2dien devāmies uz ESN biroju pēc iepazīšanās pakas un identifikācijas kartes, kas apstiprina, ka mēs esam ERASMUS studenti. Rindā mēs nostāvējām vairāk nekā stundu aprunājot apkārt esošos studentus un pētot dažādus bukletus. Tā, piemēram, es uzzināju, ka Bairro Alto ir 200 klubu un tos visus mēs dzirdam tad, kad vēlamies iet gulēt. :D Lai vai kā, tikušas pie ESN darbiniekiem sākam stāstīt, ko mums vajag un ko mēs gribam. Pirms viņi mums pasniedz visu vajadzīgo viņi iztaujā, kur mēs dzīvojam, cik maksājam, vai mums ir līgums ar īpašnieku utt. Kad pateicām cik maksājam, šim jaukajam cilvēkam izmainījās sejas izteiksme, jo viņam šķita, ka par tādu cenu kaut kādā ūķī tik var dzīvot, bet, nē, mums ir tīri jauka istaba ar iespēju piekļūt dušai, tualetei, veļas mašīnai, gāzes plītij, visam mums vajadzīgajam. Līdz ar to mēs esam atradušas ideālu vietu par nelielu maksu. :) Tad nu beidzot viņi mums iedod kartes, telefonu priekšapmaksas kartes un visu ko citu, un, protams, uztaisa arī ESN kartes, kuras jau pirmajā vakarā likām lietā, jo tad bija paredzēta ESN ballīte. :)
Tad nu tagad par ballīti. :)
Mūsu jaukā kaimiņiene Alesandra uzaicināja iet ar viņas draugiem. Sarunājām, ka viņa ap 12 aizies pēc savas draudzenes uz metro un pēc 10 min satiekamies pie mūsu mājas. Tā nu mēs ar Madaru lejā gaidām līdz beidzot viņas ierodas. Viņas draudzene man tiešām nepatika, jo viņa mums noprasīja pašus sausākos jautājumus, kā mūs sauc un no kurienes esam. Vairāk nekādās sarunās neielaidās un turpināja ar Alesandru runāt itāliski, nu neko, mēs ar Madaru turpinājām malt latviski. :D Devāmies uz tā saucamo ERASMUS corner, kur vienā stūra bārā tusējas visi ERASMUS studenti. Kad mēs tur ieradāmies, tad tur vēl nebija atnākuši viņu draugi un mēs devāmies uz turpat blakus esošo vietu. Tā ir tāda kā kraujas mala, kur stāvot var redzēt visu Lisabonu sev pie kājām, varbūt ne visu, bet lielu daļu. ļoti skaisti , pavisam noteikti. Tāda maģiska sajūta tur esot. Tikām arī uzcienātas ar vīnu. Un vispār tur bija jauki. Augšā mēs sagaidījām pārējos viņu draugus un devāmies apsveicināties ar citiem cilvēkiem. Tā mēs ļoti jauki parunājāmies ar vienu lietuviešu meiteni. Tālāk devāmies atpakaļ uz Erasmus stūri, kur paņēmu ļoti garšīgu dzērienu, kas saucas Caparija (ja pareizi atceros :D) un ļoti forši parunājāmies ar vienu spānieti, kas šeit ir atbraukusi kā maģistre, viņa ideāli prot itāļu valodu, tāpēc pārsvarā turas kopā ar itāļiem. Viņa vispār bija ļoti jauka. Tā mēs uz šī stūra pavadījām kādas 2 stundas un tad devāmies uz galveno galamērķī - Music box, kur notika ESN ballīte. :) Tur ir jāstāv ĻOTI garā rindā, lai tiktu iekšā, bet mēs, protams, iešmaucām rindas priekšgalā un ātri vien tikām iekšā. :D Vienīgi klubs bija tā pārbāzts, ka vienīgais, par ko es spēju domāt bija - kā nostāvēt kājās. Visapkārt viens liels mudžeklis. Bet nu vismaz kaut ko tādu arī vajag piedzīvot. :)
Mēs ar Madžu ātri devāmies prom, jo to izturēt bija gandrīz neiespējami. Ap pus 4iem jau saldi čučējām, nu, vismaz mēģinājām, jo mūsu mājās ātrāk par 4, 5 aizmigt nevar, jo uz mūsu ielas ir ļoti liela ballīte gandrīz katru vakaru. :D
Nākamajā dienā mēs devāmies uz banku, kur gribējām atvērt kontus, bet man to nevarēja izdarīt, jo man nebija neviena oficiāla dokumenta, kur būtu uzrādīta mana adrese Latvijā. Tā nu kontu varējām uztaisīt tikai Madžai. Nu, tad to arī darījām. :D Mūsu baņķieris bija manāmi satraukts par ārzemju klientiem. Attieksme bija aptuveni tāda, it kā mēs būtu paši svarīgākie klienti pasaulē. Viņš nepārtraukti kaut ko runāja, kaut kur skraidīja, ņēmās un ņēmās. Kad beidzot tikām ārā no bankas man jau viņš bija apnicis ar savu satrauktību. Bet neraža, man pie viņa būs jāatgriežas, lai uztaisītu sev kontu. :D Pēc tam devāmies uz foto salonu uztaisīt bildes, kas mums bus nepieciešamas dažādiem dokumentiem skolai. Šajā foto salonā strādāja sieviete, kas tiešām pieprot savu arodu, jo bildes sanāca tiešām smukas, pat neskatoties uz to, ka iepriekšējā vakarā mēs neesam bijušas mājās. :D Tad nu vēl mazliet pastaigājām pa veikaliem un devāmies mājās ēst. :D
4diena mums sanāca mazliet steigā, jo 15 bija jābūt skolā uz Erasmus meeting, bet mēs bez 20 trijos bijām vēl bankā, kur Madža gribēja izņemt naudu, taču mūsu "foršais" baņķieris pa visu banku bļaustījās, ka viņai nauda vēl nav kontā. Vispār viņš mūs tagad atpazīst un sveicina. Tas jau kļūst mazliet neērti. :D Tad nu mēs pa galvu un kaklu metāmies uz metro, lai brauktu uz skolu. Ar ~10 min nokavēšanos ieradāmies. Visi jau bija saradušies un mēs mazliet vairāk sapucējušās arī bijām ieradušās, bet, ak Tu velns, mēs bijām vienīgās, kas bija sapucējušās. Un tad es jutos atkal neērti. :D Apsēdāmies un noklausījāmies, kas koordinātorei ir sakāms, saņēmām arī savu lekciju grafiku, bet tas ir tiešām riebīgs jo ir ļoti daudz gari logi. Un vēl viena nelaime Corporate Finance vietām mums bija jāizvēlās, kas cits. Man tas nepatika, jo šo lekciju mums varēja ieskaitīt Personālvadībā pie Klausas...Izvēlējāmies no sākuma business english, bet šķiet atkal nāksies mainīt, jo to mums var ieskaitīt tikai C daļā, bet tur mums vajag vēl tikai vienu kursu, kas būs portuguese for foreign students. :( Tad nu laikam nāksies izvēlēties Management Accounting, kas ir Vadības grāmatvedība un kas mums jau ir bijis. Reāli mums nav vairs, ko izvēlētiesties, jo visi pārējie kursi mums jau ir bijuši. :( Redzēs, ko pirmdien mēs sarunāsim...
Pēc šī meetinga mēs vēl mazliet uzkavējāmies, lai ar kāda puiša palīdzību aizpildītu lapas, kas jāiesniedz, lai dabūtu metro braukšanas karti. Mēs bijām palikušas tikai četras meitenes, mēs ar Madžu un divas lietuvietes, ar kurām pēc tam arī parunājāmies. :) Viņas bija jaukas. :)
Lietuvietes devās prom, bet mēs atkal uzkavējāmies,jo gaidījām mūsu koordinatores no skolas, kas iepriekšējā dienā bija ieradušās. Sagaidījām viņas un mazliet parunājāmies. Tad mēs koortdinatorei paprasījām, kā nokļūt dažādās vietās, bet to laikam labāk nevajadzēja darīt, jo šī izstāstīšana izpaudās tā, ka viņa gāja sagatavot lapu kā un kur mums jānokļūst un kas jāredz, tai pašā laikā kāds cits vīrietis savā kabinetā rādīja mums labāko jūrmalu bildes. Un arī stāstīja kā tur nokļūt, ka tas ir jāpiedzīvo utt. :D Vispār cilvēki šeit ir pārāk izpalīdzīgi. :D
Tad nu beidzot visu uzzinājušas un saņēmušas devāmies prom koordinatores atstājot. :D
Mājās atkal bijām vēlu un atkal ēdām ap 21 via 22 vakarā. Mums vispār dienā sanāk divas ēdienreizes - brokastis un vakariņas, jo pa dienu mēs visu laiku esam prom. :D
Nu tad beidzot - 5diena. :D
Tad mēs atkal devāmies uz banku, jo man vajadzēja uztaisīt kontu un no mammas biju saņēmusi dokumentu ar mūsu adresi. :D Ierodamies bankā un mums pat rindā nav jāstāv, jo mūsu baņķieris mūs atpazīst un saka, lai mirklīti uzgaidot. Tā, nu, mēs tur stāvam un gaidām. Baņķieris tik ik pa laikam uzmet skatienu un pasmaida. :D Beidzot viņš atbrīvojas un var pievērsties mums - banka it kā strādā tikai līdz trijiem, bet kontu viņš mums sāk taisīt tikai ap 15:20, tas ir, pēc darba laika. Mēs laikam tiešām esam ļoti svarīgi klienti - un atkal viņa satrauktība, sajūsma utt. Viņš uzdod daudz nevajadzīgu jautājumu, pajūsminās par to, ka esmu tik jauna un turpina kaut ko pie sevis dungot. Tad viņš pēkšņi mums iesaka, kur šovakar mums vajadzētu iet ballēties, tur it kā būšot vecāki cilvēki nekā mēs, bet mums to vajadzētu redzēt. Kāpēc to iesaka baņķieris??? Vispār viņa pateica, ka pirmdien mums jāiegriežas atkal un tad viņš mums iedos sarakstu ar must see vietām... Ar ko mēs esam izpelnījušās tādu godu? :D
Pēc tam gājām taisīt metro kartes, gribējām to izdarīt iepriekšējā vakarā, bet ieradāmies aptuveni 5min par vēlu. ;D Tad nu vakar sanāca nostāvēt rindā aptuveni stundu. Beidzot tikām pie lodziņa.Taisījām emergency kartes, kurām būtu jābūt gatavām nākamā dienā, bet neraža mēs esam ieradušās 5dienā līdz ar to kartes gatavas tikai pirmdien. Tad nu būs jāiet tur un atkal jāstāv rindā lai dabūtu šīs kartes...
Tad, nu, vakarā ap pus1 devāmies apskatīt to ballīti, ko ieteica baņķieris, laikam īsti neatradām pareizo vietu, bet atradām kādu vietu, kur uz ielas uzcelta skatuvīte un tur spēlēja tīri interesantu mūziku. Pastāvējām, paklausījāmies mūziku tur kādu laiciņu un tad devāmies atkal uz ERASMUS corner. Vispār mūsu iela - Rua da Barroca - ir viena liela ballīte. Knapi vari izspraukties cauri cilvēku masām, lai tiku uz mums vajadzīgo vietu. Nokļuvām tur un es atkal paņēmu Capariju, šoreiz tā bija daudz saldāka. Vispār vakars izvērtas ļoti interesants, jo satikām divus portugāļu puišus, kas bijuši Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un ar viņiem tad nu kādu stundu runājāmies. :D Beigās nolēmām, ka laikam jādodas prom, jo viņi sāka palikt jau pārāk uzbāzīgi, bet nē tas mazākais no viņiem mūs ar Madžu velk uz Erasmus corner, lai iedzertu kaut ko. Mēs ar Madžu ejam, bet par laimi tur ir tik daudz cilvēku, ka mums bija ļoti viegli no viņa aizšmaukt. Viena laba lieta ballītēm kā festivāliem - viegli aizmukt no nevēlamiem cilvēkiem. :D
Uhh, laikam pietiks rakstīt - man jau nogura rokas...
Tādi, nu, redziet, pēdējo dienu piedzīvojumi. :)
P.s. Piedodiet par pareizrakstību - slinkums to palagu pārbaudīt. ;)
2dien devāmies uz ESN biroju pēc iepazīšanās pakas un identifikācijas kartes, kas apstiprina, ka mēs esam ERASMUS studenti. Rindā mēs nostāvējām vairāk nekā stundu aprunājot apkārt esošos studentus un pētot dažādus bukletus. Tā, piemēram, es uzzināju, ka Bairro Alto ir 200 klubu un tos visus mēs dzirdam tad, kad vēlamies iet gulēt. :D Lai vai kā, tikušas pie ESN darbiniekiem sākam stāstīt, ko mums vajag un ko mēs gribam. Pirms viņi mums pasniedz visu vajadzīgo viņi iztaujā, kur mēs dzīvojam, cik maksājam, vai mums ir līgums ar īpašnieku utt. Kad pateicām cik maksājam, šim jaukajam cilvēkam izmainījās sejas izteiksme, jo viņam šķita, ka par tādu cenu kaut kādā ūķī tik var dzīvot, bet, nē, mums ir tīri jauka istaba ar iespēju piekļūt dušai, tualetei, veļas mašīnai, gāzes plītij, visam mums vajadzīgajam. Līdz ar to mēs esam atradušas ideālu vietu par nelielu maksu. :) Tad nu beidzot viņi mums iedod kartes, telefonu priekšapmaksas kartes un visu ko citu, un, protams, uztaisa arī ESN kartes, kuras jau pirmajā vakarā likām lietā, jo tad bija paredzēta ESN ballīte. :)
Tad nu tagad par ballīti. :)
Mūsu jaukā kaimiņiene Alesandra uzaicināja iet ar viņas draugiem. Sarunājām, ka viņa ap 12 aizies pēc savas draudzenes uz metro un pēc 10 min satiekamies pie mūsu mājas. Tā nu mēs ar Madaru lejā gaidām līdz beidzot viņas ierodas. Viņas draudzene man tiešām nepatika, jo viņa mums noprasīja pašus sausākos jautājumus, kā mūs sauc un no kurienes esam. Vairāk nekādās sarunās neielaidās un turpināja ar Alesandru runāt itāliski, nu neko, mēs ar Madaru turpinājām malt latviski. :D Devāmies uz tā saucamo ERASMUS corner, kur vienā stūra bārā tusējas visi ERASMUS studenti. Kad mēs tur ieradāmies, tad tur vēl nebija atnākuši viņu draugi un mēs devāmies uz turpat blakus esošo vietu. Tā ir tāda kā kraujas mala, kur stāvot var redzēt visu Lisabonu sev pie kājām, varbūt ne visu, bet lielu daļu. ļoti skaisti , pavisam noteikti. Tāda maģiska sajūta tur esot. Tikām arī uzcienātas ar vīnu. Un vispār tur bija jauki. Augšā mēs sagaidījām pārējos viņu draugus un devāmies apsveicināties ar citiem cilvēkiem. Tā mēs ļoti jauki parunājāmies ar vienu lietuviešu meiteni. Tālāk devāmies atpakaļ uz Erasmus stūri, kur paņēmu ļoti garšīgu dzērienu, kas saucas Caparija (ja pareizi atceros :D) un ļoti forši parunājāmies ar vienu spānieti, kas šeit ir atbraukusi kā maģistre, viņa ideāli prot itāļu valodu, tāpēc pārsvarā turas kopā ar itāļiem. Viņa vispār bija ļoti jauka. Tā mēs uz šī stūra pavadījām kādas 2 stundas un tad devāmies uz galveno galamērķī - Music box, kur notika ESN ballīte. :) Tur ir jāstāv ĻOTI garā rindā, lai tiktu iekšā, bet mēs, protams, iešmaucām rindas priekšgalā un ātri vien tikām iekšā. :D Vienīgi klubs bija tā pārbāzts, ka vienīgais, par ko es spēju domāt bija - kā nostāvēt kājās. Visapkārt viens liels mudžeklis. Bet nu vismaz kaut ko tādu arī vajag piedzīvot. :)
Mēs ar Madžu ātri devāmies prom, jo to izturēt bija gandrīz neiespējami. Ap pus 4iem jau saldi čučējām, nu, vismaz mēģinājām, jo mūsu mājās ātrāk par 4, 5 aizmigt nevar, jo uz mūsu ielas ir ļoti liela ballīte gandrīz katru vakaru. :D
Nākamajā dienā mēs devāmies uz banku, kur gribējām atvērt kontus, bet man to nevarēja izdarīt, jo man nebija neviena oficiāla dokumenta, kur būtu uzrādīta mana adrese Latvijā. Tā nu kontu varējām uztaisīt tikai Madžai. Nu, tad to arī darījām. :D Mūsu baņķieris bija manāmi satraukts par ārzemju klientiem. Attieksme bija aptuveni tāda, it kā mēs būtu paši svarīgākie klienti pasaulē. Viņš nepārtraukti kaut ko runāja, kaut kur skraidīja, ņēmās un ņēmās. Kad beidzot tikām ārā no bankas man jau viņš bija apnicis ar savu satrauktību. Bet neraža, man pie viņa būs jāatgriežas, lai uztaisītu sev kontu. :D Pēc tam devāmies uz foto salonu uztaisīt bildes, kas mums bus nepieciešamas dažādiem dokumentiem skolai. Šajā foto salonā strādāja sieviete, kas tiešām pieprot savu arodu, jo bildes sanāca tiešām smukas, pat neskatoties uz to, ka iepriekšējā vakarā mēs neesam bijušas mājās. :D Tad nu vēl mazliet pastaigājām pa veikaliem un devāmies mājās ēst. :D
4diena mums sanāca mazliet steigā, jo 15 bija jābūt skolā uz Erasmus meeting, bet mēs bez 20 trijos bijām vēl bankā, kur Madža gribēja izņemt naudu, taču mūsu "foršais" baņķieris pa visu banku bļaustījās, ka viņai nauda vēl nav kontā. Vispār viņš mūs tagad atpazīst un sveicina. Tas jau kļūst mazliet neērti. :D Tad nu mēs pa galvu un kaklu metāmies uz metro, lai brauktu uz skolu. Ar ~10 min nokavēšanos ieradāmies. Visi jau bija saradušies un mēs mazliet vairāk sapucējušās arī bijām ieradušās, bet, ak Tu velns, mēs bijām vienīgās, kas bija sapucējušās. Un tad es jutos atkal neērti. :D Apsēdāmies un noklausījāmies, kas koordinātorei ir sakāms, saņēmām arī savu lekciju grafiku, bet tas ir tiešām riebīgs jo ir ļoti daudz gari logi. Un vēl viena nelaime Corporate Finance vietām mums bija jāizvēlās, kas cits. Man tas nepatika, jo šo lekciju mums varēja ieskaitīt Personālvadībā pie Klausas...Izvēlējāmies no sākuma business english, bet šķiet atkal nāksies mainīt, jo to mums var ieskaitīt tikai C daļā, bet tur mums vajag vēl tikai vienu kursu, kas būs portuguese for foreign students. :( Tad nu laikam nāksies izvēlēties Management Accounting, kas ir Vadības grāmatvedība un kas mums jau ir bijis. Reāli mums nav vairs, ko izvēlētiesties, jo visi pārējie kursi mums jau ir bijuši. :( Redzēs, ko pirmdien mēs sarunāsim...
Pēc šī meetinga mēs vēl mazliet uzkavējāmies, lai ar kāda puiša palīdzību aizpildītu lapas, kas jāiesniedz, lai dabūtu metro braukšanas karti. Mēs bijām palikušas tikai četras meitenes, mēs ar Madžu un divas lietuvietes, ar kurām pēc tam arī parunājāmies. :) Viņas bija jaukas. :)
Lietuvietes devās prom, bet mēs atkal uzkavējāmies,jo gaidījām mūsu koordinatores no skolas, kas iepriekšējā dienā bija ieradušās. Sagaidījām viņas un mazliet parunājāmies. Tad mēs koortdinatorei paprasījām, kā nokļūt dažādās vietās, bet to laikam labāk nevajadzēja darīt, jo šī izstāstīšana izpaudās tā, ka viņa gāja sagatavot lapu kā un kur mums jānokļūst un kas jāredz, tai pašā laikā kāds cits vīrietis savā kabinetā rādīja mums labāko jūrmalu bildes. Un arī stāstīja kā tur nokļūt, ka tas ir jāpiedzīvo utt. :D Vispār cilvēki šeit ir pārāk izpalīdzīgi. :D
Tad nu beidzot visu uzzinājušas un saņēmušas devāmies prom koordinatores atstājot. :D
Mājās atkal bijām vēlu un atkal ēdām ap 21 via 22 vakarā. Mums vispār dienā sanāk divas ēdienreizes - brokastis un vakariņas, jo pa dienu mēs visu laiku esam prom. :D
Nu tad beidzot - 5diena. :D
Tad mēs atkal devāmies uz banku, jo man vajadzēja uztaisīt kontu un no mammas biju saņēmusi dokumentu ar mūsu adresi. :D Ierodamies bankā un mums pat rindā nav jāstāv, jo mūsu baņķieris mūs atpazīst un saka, lai mirklīti uzgaidot. Tā, nu, mēs tur stāvam un gaidām. Baņķieris tik ik pa laikam uzmet skatienu un pasmaida. :D Beidzot viņš atbrīvojas un var pievērsties mums - banka it kā strādā tikai līdz trijiem, bet kontu viņš mums sāk taisīt tikai ap 15:20, tas ir, pēc darba laika. Mēs laikam tiešām esam ļoti svarīgi klienti - un atkal viņa satrauktība, sajūsma utt. Viņš uzdod daudz nevajadzīgu jautājumu, pajūsminās par to, ka esmu tik jauna un turpina kaut ko pie sevis dungot. Tad viņš pēkšņi mums iesaka, kur šovakar mums vajadzētu iet ballēties, tur it kā būšot vecāki cilvēki nekā mēs, bet mums to vajadzētu redzēt. Kāpēc to iesaka baņķieris??? Vispār viņa pateica, ka pirmdien mums jāiegriežas atkal un tad viņš mums iedos sarakstu ar must see vietām... Ar ko mēs esam izpelnījušās tādu godu? :D
Pēc tam gājām taisīt metro kartes, gribējām to izdarīt iepriekšējā vakarā, bet ieradāmies aptuveni 5min par vēlu. ;D Tad nu vakar sanāca nostāvēt rindā aptuveni stundu. Beidzot tikām pie lodziņa.Taisījām emergency kartes, kurām būtu jābūt gatavām nākamā dienā, bet neraža mēs esam ieradušās 5dienā līdz ar to kartes gatavas tikai pirmdien. Tad nu būs jāiet tur un atkal jāstāv rindā lai dabūtu šīs kartes...
Tad, nu, vakarā ap pus1 devāmies apskatīt to ballīti, ko ieteica baņķieris, laikam īsti neatradām pareizo vietu, bet atradām kādu vietu, kur uz ielas uzcelta skatuvīte un tur spēlēja tīri interesantu mūziku. Pastāvējām, paklausījāmies mūziku tur kādu laiciņu un tad devāmies atkal uz ERASMUS corner. Vispār mūsu iela - Rua da Barroca - ir viena liela ballīte. Knapi vari izspraukties cauri cilvēku masām, lai tiku uz mums vajadzīgo vietu. Nokļuvām tur un es atkal paņēmu Capariju, šoreiz tā bija daudz saldāka. Vispār vakars izvērtas ļoti interesants, jo satikām divus portugāļu puišus, kas bijuši Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un ar viņiem tad nu kādu stundu runājāmies. :D Beigās nolēmām, ka laikam jādodas prom, jo viņi sāka palikt jau pārāk uzbāzīgi, bet nē tas mazākais no viņiem mūs ar Madžu velk uz Erasmus corner, lai iedzertu kaut ko. Mēs ar Madžu ejam, bet par laimi tur ir tik daudz cilvēku, ka mums bija ļoti viegli no viņa aizšmaukt. Viena laba lieta ballītēm kā festivāliem - viegli aizmukt no nevēlamiem cilvēkiem. :D
Uhh, laikam pietiks rakstīt - man jau nogura rokas...
Tādi, nu, redziet, pēdējo dienu piedzīvojumi. :)
P.s. Piedodiet par pareizrakstību - slinkums to palagu pārbaudīt. ;)
otrdiena, 2011. gada 20. septembris
Tuvējā apkārtne un skola.
Uhhh, nu, jau pagājušas vēl divas dienas...
Notikumi un piedzīvojumi tik turpinās. :D
Otrajā dienā bijām izlēmušas, ka jāiziet kāds līkums pa tuvējo apkārtni, lai kaut mazliet iepazītu to, kur dzīvojam. Sākām kustēties un izlēmām, ka vieglāk būs, ja dosimies pa ieliņām lejup, tas ir, pa kalniem lejup. :D Devāmies uz priekšu un nonācām līdz upes krastam. Neaprakstāmi skaisti - otrā krastā redzami kalni, saulaina diena, burvīga atmosfēra, vienā vārdā - skaisti. Turpinājām klīst un uzgājām tādu kā gadatirdziņu ar nenormāli daudz smukumlietām, nezināju kur acis likt. Viss tik skaists, tik košs.. Bijām izstaigājušas krustu šķērsu, kad nolēmām, ka jādodas ieturēt kāda maltīte restorānā/kafejnīcā. Izšķīrāmies par labu ķīniešu ēstuvei, kur par 9 eur vari ēst visu, kas lien iekšā. Tā nu es piekrāvu pilnu šķīvi ar dažnedažādiem un nezināmiem ēdieniem. Daļa no tiem ļoti garšīgi, bet daļa - kaut nebūtu ņēmusi..
Tālāk devāmies uz iepriekšējā vakarā apciemoto iepirkšanās centru - šoreiz vienas pašas. Un par laimi ar pirmo nonācām tur. :D Piedzīvojumi metro - vēl viena stāsta vērti.Tur pārsvarā visi krēsli ir viens pret otru. Nu tad mēs ar Madžu sēžam viena otrai pretī. Kādā pieturā iekāpj kād vidēja vecuma jaunietis un apsēžas blakus, nekas īpašs, bet tas, ko viņš dara... Pilnīgi bez kompleksiem grauž sev nagus, urbina degunu, un roku pēc tam caur matiem laiž - dabīgā želeja? :o Es jau neko nebūtu pamanījusi, jo cilvēkiem virsū neskatos, bet Madža man visu komentē un man paliek neomulīgi. Priecājos, ka viņš izkāpa pieturu ātrāk nekā mēs. :D
Tad nu beidzot bijām nokļuvušas iepirkšanās centrā, kurā apciemojām tikai pārtikas veikalu, kur pēc būtības var nopirkt visu iespējamo - sākot no maizes un beidzot ar drēbēm un ķimikālijām. Tajā veikalā mēs pavadījām aptuveni 2 vai 3 h, jo saprast, ko Tu pērc ir neiespējami, jo uz etiķetēm viss rakstīt portugāliski. Dažreiz pat lūdzām garām gājēju palīdzību, jo neko nevar saprast. Pēc būtības tie veikali ir lēti, tikai viss ir lielos iepakojumos. Bet vīns, jūs neticēsiet, vīns te maksā sākot no 0,74 EUR. Mēs ar Madžu nopirkām par 0,99 EUR un tas bija TIK garšīgs. Tas man te patiks. :D Kad beidzot viss vajadzīgais bija nopirkts devāmies uz māju pusi, bet neraža mūsu maisi ir NENORMĀLI smagi. Nu, ko darīt, kaut kā jau jātiek mājās. Tad nu ejam uz metro, bet šoreiz manī parādījās topogrāfiskais idiotisms, iekāpām metro, kas brauc uz pretējo pusi, bet nekas, es ātri attapos un izkāpām ārā un pēcāk braucām mums vajadzīgā virzienā. Un, protams, atkal jāiekāpj jaunam puisim, kurš apsēžas tieši man aiz muguras un dara to pašu - rubina degunu un grauž nagus - viņiem laikam manikīrs ir šausmīgi dārgs, ja jau visi grauž nagus... :D
Tad nu beidzot esam atgriezušās mājās un varam malkot vīnu un krāmēt somas. Tā pagāja mūsu otrā diena. :)
Skolas apmeklējums.
Nolēmām, ka mums vajag iepazīšanās paku, kur ir arī SIM karte portugāļu numuram. Tā nu devāmies uz skolu tai pakaļ un lai uzzinātu vēl dažus faktus. :) Gājiens bija neaprakstām ~1 h garš pa ļoti skaistām ielām. Lai gan viena ieliņa bija loti, ļoti stāva, tur kā pingvīnam jāčāpo lejā, jo viņiem visas ieliņās klātas ar ļoti slidīgu bruģi un pa ļoti stāvu kāpt uz leju nav viegli. Bet nu kaut kā tikām lejā un turpinājām iet. Līdz beidzot nonācām līdz skolai, kas vairāk atgādināja kādu dzīvojamo māju vai ko tādu. Kādu laiciņu patusējāmies ārpusē, lai nolemtu - iet vai neiet iekšā, jo neviens taču nezina, ka mēs šodien ieradīsimies. Bet nu beigās nolēmām, ka jāiet vien iekšā. Pie lodziņa pajautājām kur varam atrast koordinatoru un tur šie apsargi unā tik labi angļu valodā, vienkārši prieks klausīties. Uzzinājušas mums vajadzīgo telpu dodamies uz 7. stāvu. Ejam pie lifta, tur mums seko divas meitenes glaunos kostīmiņos tērptas (mēs kā tūristi :D), viņas arī izkāpj septītā stāvā un dodas pie koordinātores. Nospriedām, ka tās laikam arī ERASMUS studentes, tikai vecākas, laikam maģistres...
Sagaidām koordinatori, kurai stādāmies priekšā kā divas Madaras no Latvijas. šī uzreiz pieņem, ka abas pārējās arī latvietes. Viņa mūs ieved aut kādā telpā ar lielu galdu, laikam konferenču telpa. Esam mazliet apjukušas. Un nu tik sāksies. Viņa sāk saukt direktoru, profesorus, pasniedzējus, visas iespējamās svarīgās amatpersonas ISCAL`ā. Mēs vēl vairāk apjukušas. Tad nu viņi mums tagad stāsta pat attīstības plāniem, par kvalitāti, par viskaut ko tādu mūsu jaunajā skolā. Un mani arvien vairāk pārņem sajūta, ka mēs esam ne tur kur vajag. Un tad pēkšņi, kā ar bomi pa galvu dabūt, saprotu - viņi uzskata, ka mēs esam koordinatores no Ventspils Augstskolas.... Nu neko mēs turpinām māt ar galvu un smaidīt. Lai gan pirmīt bijām pateikušas, ka esam studentes, kas darbojas arī Studentu Padomē, bet viņi to laiž gar ausīm. Galu galā tikušas ārā no skolas un nedabūjušas mums vajadzīgās pakas dodamies uz kādu tuvējo kafejnīciņu, kur piezvanām mūsu Augstskolas koordinatorei. Cerams, ka viss nokārtosies, bet man tagad būs kauns ierasties uz lekcijām pie pasniedzēja, kurš bija tīri smuks, bet ar saaugušām uzacīm, un ar kuru mēs diskutējām par dažādām kvalitātes lietam...
Pēc ši pārpratuma devāmies mājup pa mazām sānieliņām, lai atrastu kādu pārtikas veikalu, bet neraža viņiem tādu nav? Klīstam, klīstam līdz pulkstenis tuvojas 20, kad slēdz visus pārtikas veikalus, saņemam drosmi un pajautājam pretim nākošajām meitenēm - un tad beidzot varam nopirkt nepieciešamos pārtikas produktus un doties mājās, lai uztaisītu ēst. :D Vēl viena lielu pārpratumu diena... :D
Nu, ko - šodien turpināšu piedzīvojumus, jo došos uz ESN biroju pēc iepazīšanās pakas. :D
Līdz citai reizei! :)
Notikumi un piedzīvojumi tik turpinās. :D
Otrajā dienā bijām izlēmušas, ka jāiziet kāds līkums pa tuvējo apkārtni, lai kaut mazliet iepazītu to, kur dzīvojam. Sākām kustēties un izlēmām, ka vieglāk būs, ja dosimies pa ieliņām lejup, tas ir, pa kalniem lejup. :D Devāmies uz priekšu un nonācām līdz upes krastam. Neaprakstāmi skaisti - otrā krastā redzami kalni, saulaina diena, burvīga atmosfēra, vienā vārdā - skaisti. Turpinājām klīst un uzgājām tādu kā gadatirdziņu ar nenormāli daudz smukumlietām, nezināju kur acis likt. Viss tik skaists, tik košs.. Bijām izstaigājušas krustu šķērsu, kad nolēmām, ka jādodas ieturēt kāda maltīte restorānā/kafejnīcā. Izšķīrāmies par labu ķīniešu ēstuvei, kur par 9 eur vari ēst visu, kas lien iekšā. Tā nu es piekrāvu pilnu šķīvi ar dažnedažādiem un nezināmiem ēdieniem. Daļa no tiem ļoti garšīgi, bet daļa - kaut nebūtu ņēmusi..
Tālāk devāmies uz iepriekšējā vakarā apciemoto iepirkšanās centru - šoreiz vienas pašas. Un par laimi ar pirmo nonācām tur. :D Piedzīvojumi metro - vēl viena stāsta vērti.Tur pārsvarā visi krēsli ir viens pret otru. Nu tad mēs ar Madžu sēžam viena otrai pretī. Kādā pieturā iekāpj kād vidēja vecuma jaunietis un apsēžas blakus, nekas īpašs, bet tas, ko viņš dara... Pilnīgi bez kompleksiem grauž sev nagus, urbina degunu, un roku pēc tam caur matiem laiž - dabīgā želeja? :o Es jau neko nebūtu pamanījusi, jo cilvēkiem virsū neskatos, bet Madža man visu komentē un man paliek neomulīgi. Priecājos, ka viņš izkāpa pieturu ātrāk nekā mēs. :D
Tad nu beidzot bijām nokļuvušas iepirkšanās centrā, kurā apciemojām tikai pārtikas veikalu, kur pēc būtības var nopirkt visu iespējamo - sākot no maizes un beidzot ar drēbēm un ķimikālijām. Tajā veikalā mēs pavadījām aptuveni 2 vai 3 h, jo saprast, ko Tu pērc ir neiespējami, jo uz etiķetēm viss rakstīt portugāliski. Dažreiz pat lūdzām garām gājēju palīdzību, jo neko nevar saprast. Pēc būtības tie veikali ir lēti, tikai viss ir lielos iepakojumos. Bet vīns, jūs neticēsiet, vīns te maksā sākot no 0,74 EUR. Mēs ar Madžu nopirkām par 0,99 EUR un tas bija TIK garšīgs. Tas man te patiks. :D Kad beidzot viss vajadzīgais bija nopirkts devāmies uz māju pusi, bet neraža mūsu maisi ir NENORMĀLI smagi. Nu, ko darīt, kaut kā jau jātiek mājās. Tad nu ejam uz metro, bet šoreiz manī parādījās topogrāfiskais idiotisms, iekāpām metro, kas brauc uz pretējo pusi, bet nekas, es ātri attapos un izkāpām ārā un pēcāk braucām mums vajadzīgā virzienā. Un, protams, atkal jāiekāpj jaunam puisim, kurš apsēžas tieši man aiz muguras un dara to pašu - rubina degunu un grauž nagus - viņiem laikam manikīrs ir šausmīgi dārgs, ja jau visi grauž nagus... :D
Tad nu beidzot esam atgriezušās mājās un varam malkot vīnu un krāmēt somas. Tā pagāja mūsu otrā diena. :)
Skolas apmeklējums.
Nolēmām, ka mums vajag iepazīšanās paku, kur ir arī SIM karte portugāļu numuram. Tā nu devāmies uz skolu tai pakaļ un lai uzzinātu vēl dažus faktus. :) Gājiens bija neaprakstām ~1 h garš pa ļoti skaistām ielām. Lai gan viena ieliņa bija loti, ļoti stāva, tur kā pingvīnam jāčāpo lejā, jo viņiem visas ieliņās klātas ar ļoti slidīgu bruģi un pa ļoti stāvu kāpt uz leju nav viegli. Bet nu kaut kā tikām lejā un turpinājām iet. Līdz beidzot nonācām līdz skolai, kas vairāk atgādināja kādu dzīvojamo māju vai ko tādu. Kādu laiciņu patusējāmies ārpusē, lai nolemtu - iet vai neiet iekšā, jo neviens taču nezina, ka mēs šodien ieradīsimies. Bet nu beigās nolēmām, ka jāiet vien iekšā. Pie lodziņa pajautājām kur varam atrast koordinatoru un tur šie apsargi unā tik labi angļu valodā, vienkārši prieks klausīties. Uzzinājušas mums vajadzīgo telpu dodamies uz 7. stāvu. Ejam pie lifta, tur mums seko divas meitenes glaunos kostīmiņos tērptas (mēs kā tūristi :D), viņas arī izkāpj septītā stāvā un dodas pie koordinātores. Nospriedām, ka tās laikam arī ERASMUS studentes, tikai vecākas, laikam maģistres...
Sagaidām koordinatori, kurai stādāmies priekšā kā divas Madaras no Latvijas. šī uzreiz pieņem, ka abas pārējās arī latvietes. Viņa mūs ieved aut kādā telpā ar lielu galdu, laikam konferenču telpa. Esam mazliet apjukušas. Un nu tik sāksies. Viņa sāk saukt direktoru, profesorus, pasniedzējus, visas iespējamās svarīgās amatpersonas ISCAL`ā. Mēs vēl vairāk apjukušas. Tad nu viņi mums tagad stāsta pat attīstības plāniem, par kvalitāti, par viskaut ko tādu mūsu jaunajā skolā. Un mani arvien vairāk pārņem sajūta, ka mēs esam ne tur kur vajag. Un tad pēkšņi, kā ar bomi pa galvu dabūt, saprotu - viņi uzskata, ka mēs esam koordinatores no Ventspils Augstskolas.... Nu neko mēs turpinām māt ar galvu un smaidīt. Lai gan pirmīt bijām pateikušas, ka esam studentes, kas darbojas arī Studentu Padomē, bet viņi to laiž gar ausīm. Galu galā tikušas ārā no skolas un nedabūjušas mums vajadzīgās pakas dodamies uz kādu tuvējo kafejnīciņu, kur piezvanām mūsu Augstskolas koordinatorei. Cerams, ka viss nokārtosies, bet man tagad būs kauns ierasties uz lekcijām pie pasniedzēja, kurš bija tīri smuks, bet ar saaugušām uzacīm, un ar kuru mēs diskutējām par dažādām kvalitātes lietam...
Pēc ši pārpratuma devāmies mājup pa mazām sānieliņām, lai atrastu kādu pārtikas veikalu, bet neraža viņiem tādu nav? Klīstam, klīstam līdz pulkstenis tuvojas 20, kad slēdz visus pārtikas veikalus, saņemam drosmi un pajautājam pretim nākošajām meitenēm - un tad beidzot varam nopirkt nepieciešamos pārtikas produktus un doties mājās, lai uztaisītu ēst. :D Vēl viena lielu pārpratumu diena... :D
Nu, ko - šodien turpināšu piedzīvojumus, jo došos uz ESN biroju pēc iepazīšanās pakas. :D
Līdz citai reizei! :)
svētdiena, 2011. gada 18. septembris
Pirmā diena.
Sākam?
Lidojums vakar bija ļoti, ļoti garš un nogurdinošs. Bet ieraugot zem lidmašīnas Lisabonu es priecājos kā mazs bērns. Sajūsma neaprakstāma. Ieraugu tiltu - re kur tilts, paskaties, cik daudz māju, te ir tik skaisti utt. :D
Vakar vakarā priecājāmies, ka mums ir kāds, kurš palīdz, jo pašām aizpērties no lidostas uz mūsu mājām būtu neiespējami. Bet, pateicoties mūsu palīgam, mēs sveikas un veselas nokļuvām mūsu mītnē. :)
Mazliet vīlusies esmu, jo mums ir divstāvu gulta, bet pie tā gan jau pieradīs. Istaba ir pietiekami liela. :)
Dzīvojam ERASMUS mājā un mūsu kaimiņi ir itāliete, vācis un 3 spānietes. Un mēs ar Madaru esam pirmās latvietes, ko sastop vācis un itāliete. Spānietes vēl neesam satikušas. :D Mūsu istabas īpašniece mazliet šausminājās - kā viņa mūs sauks Madara1 un Madara2, vai kā. :D Man jau šķita, ka tā būs. Nav jau bieži, ka divas latvietes vienādos vārdos ierodas. :D Vispār mūsu kaimiņi ir jauki, jau pirmajā vakarā piedāvāja patusēties ar viņiem, bet mēs bijām tā pārgurušas, ka gājām uzreiz gulēt. Ar gulēšanu gan pārāk neveicās, jo dzīvojam pašā klubu rajona sirdī, līdz ar to skaļa mūzika visas nakts garumā. Bet vismaz nebūs jāuztraucas par to, kā pēc tusiņiem tikšu atpakaļ. :D
Līdz šim es nezināju, ka Lisabona ir uz ļoti daudziem pakalniem. Vienas ieliņas galā mēs redzējām upi. Tas ir TIK skaisti. Bez tam viņiem iepirkšanās centri ir nenormāli grezni un skaisti. :)
Pagaidām tas laikam viss, kad būs ko vairāk stāstīt, tad pastāstīšu.
Līdz vēlākam. :)
Lidojums vakar bija ļoti, ļoti garš un nogurdinošs. Bet ieraugot zem lidmašīnas Lisabonu es priecājos kā mazs bērns. Sajūsma neaprakstāma. Ieraugu tiltu - re kur tilts, paskaties, cik daudz māju, te ir tik skaisti utt. :D
Vakar vakarā priecājāmies, ka mums ir kāds, kurš palīdz, jo pašām aizpērties no lidostas uz mūsu mājām būtu neiespējami. Bet, pateicoties mūsu palīgam, mēs sveikas un veselas nokļuvām mūsu mītnē. :)
Mazliet vīlusies esmu, jo mums ir divstāvu gulta, bet pie tā gan jau pieradīs. Istaba ir pietiekami liela. :)
Dzīvojam ERASMUS mājā un mūsu kaimiņi ir itāliete, vācis un 3 spānietes. Un mēs ar Madaru esam pirmās latvietes, ko sastop vācis un itāliete. Spānietes vēl neesam satikušas. :D Mūsu istabas īpašniece mazliet šausminājās - kā viņa mūs sauks Madara1 un Madara2, vai kā. :D Man jau šķita, ka tā būs. Nav jau bieži, ka divas latvietes vienādos vārdos ierodas. :D Vispār mūsu kaimiņi ir jauki, jau pirmajā vakarā piedāvāja patusēties ar viņiem, bet mēs bijām tā pārgurušas, ka gājām uzreiz gulēt. Ar gulēšanu gan pārāk neveicās, jo dzīvojam pašā klubu rajona sirdī, līdz ar to skaļa mūzika visas nakts garumā. Bet vismaz nebūs jāuztraucas par to, kā pēc tusiņiem tikšu atpakaļ. :D
Līdz šim es nezināju, ka Lisabona ir uz ļoti daudziem pakalniem. Vienas ieliņas galā mēs redzējām upi. Tas ir TIK skaisti. Bez tam viņiem iepirkšanās centri ir nenormāli grezni un skaisti. :)
Pagaidām tas laikam viss, kad būs ko vairāk stāstīt, tad pastāstīšu.
Līdz vēlākam. :)
Abonēt:
Ziņas (Atom)