Dzimis sērferis? - Nooot! :D

Pēc īpaša pasūtījuma man esot jāraksta ieraksts par sērfošanu. :D

Tā kā esmu kļuvusi ļoti slinka rakstīt, tad rakstīšu īsi.

Tātad vakar devos kādā aizraujošā piedzīvojumā okeāna krastā un okeānā. :) Ap pus8 devos ārā no mājas, lai brauktu uz Carcavelos pludmali, kur bija paredzēta kāda izklaide, kur ir iesaistīti dēļi. Biju mazliet satraukusies, jo domāju, ka man taču pilnīgi un galīgi nav spēka kaut kam tādam. Ierodoties tur domāju, kā es sēšu izkūņoties no savām paunām, jo no rīta bija patiesi auksti. Mums nācās gaidīt kādu pusstundu, jo bijām pirmās un, protams, daudz par ātru. :D Beidzot sagaidījušas savus skolotājus mums iedot sērfošanas tērpu un sērfa dēli. Jā, patiešām, es devos sērfot. :) No sākuma man tika iedots pavisam jauns sērfošanas tērps, kur caurums, pa kuru man jādabūn kāju cauri, bija 5 cm plats. Es blenzu uz to caurumu un domāju - tas ir nopietni? Protams, es tam nožēlojamajam caurumam kāju cauri nevarēju dabūt, tad, nu, devos atkal pie skolotājiem palūgt kādu ar lielākiem caurumiem. Un šoreiz es tiku pie īstā. Tiekot tajā tērpā iekšā Tu jūties nenormāli stīvs, jo viņā ir grūti pakustēties. Tad es domāju, kā es spēšu kaut ko izdarīt ūdenī, ja es knapi kustos? Kad visi bijām saģērbušies, tad devāmies ar sērfa dēļiem pie okeānā, kur notika pamatu mācības. Izskatījās viegli, bija viegli - smiltīs. :D Tad mums katram iedeva kaut kādu uzparikti, ar ko pie kājas pievienot dēli. Tad es sajutos kā cietumnieks, kam pie kājas pieāķēta smaga bumba. :D Devāmies ūdenī, kas pārsteidzošā kārtā bija silts.

Tas bija kaut kas, tu uzlec uz dēļa guļus, ja esi tik spēcīgs un līdzsvaru noturēt spējīgs, un sāc lēnām ar rokām airēties un mēģināt noķert vilni, kad esi ticis vilnim pašā augšā Tev ir jālec kājās un jāsērfo. Man tas diemžēl nepadevās, tālākais, kur tiku - kreisā kāja uz ceļa, labā kāja uz pēdas un tad skaists kritiens okeānā. Es, redziet, devos tur, lai parādītu cik skaisti vai neglīti ir iespējams iekrist okeānā. :D Kādas 4, 5 reizes ar sērfa dēli dabūju pa galvu. Ne tikai ar savu dēli, bet arī ar citu dēļiem. :D Ļoti veiksmīga sērfa stunda...

Bet ja neņem to vērā, tad man ļoti, ļoti patika. :) Mums pat bija tā lieliskā iespēja redzēt 17 gadus jaunu sērfotāju, kurš ir nākamais pasaules čempions. Viņš parasti nesērfojot pārpildītās pludmalēs, parasti vientuļākās. Tad nu es mazliet pamieloju acis ar to, kā es gribētu mācēt, bet nekad nemācēšu. :/

Mums vispār bija superīgi skolotāji, visi pēc trīsdesmit, bet tādi jokupēteri. Es biju pārsmējusies ne tikai ārpus ūdens, bet arī ūdenī. :D Vispār viena no lieliskākajām dienām šeit. :) Un laiciņš mūs lutināja, un man šodien ļoti, ļoti sāp rokas un pleci. :D Pārāk smaga slodze vakar bija. :D

Vispār man iet lieliski, tāpēc arī rakstu aizvien mazāk, jo nav kad (vai arī ir slinkums). :D

Porto un Obiduš - sapņu pilsētas!

Šī nedēļas nogale bija vienkārši lieliska - trips uz Porto pa ceļam piestājot Fatimā un Obiduš. Secinājums - mīlu Porto saulrietā un mīlu Obiduš jebkurā laikā. Divas patiešām skaistas pilsētas. :)

Mazs video par to kā mums gāja.

Trešajā dienā no rīta bija tiešām auksti, nu ļoti auksti. Salu džemperī. :/ Tas mani nobiedēja. Ja nu es arī ziemā salšu? Mums taču apkures sistēmu Portugālē nav. :(

Priecājos, ka esmu paņēmusi pāris pārus vilnas zeķu, vismaz kājām būs silti, un tas taču ir galvenais, vai ne? :)

Man ceļš bija mazliet savādāks nekā Madžai, jo es busā nevaru aizmigt, lai arī cik ļoti es gribētu. Līdz ar to redzēju ļoti daudz skaistu skatu, ko Madža nogulēja. :D

Pirmajā dienā zināju, ka mūsu busā jābūt vēl vienai latvietei, jo tāds vārds parādījās sarakstā. Bet kas to būtu domājis, ka šī latviete apsēdīsies mums tieši priekšā? :D Parunājām mazliet ar viņu. Izrādās viņa man vēl Latvijā esot ir rakstījusi, lai konsultētos ar mani dažādos jautājumos par Lisabonu. It kā es būtu specs. :D Es, protams, viņu neatcerējos, jo man diezgan daudzi rakstīja un prasīja dažādus jautājumus. Tolaik Latvijā es nesapratu, kāpēc visi raksta man, jo es taču vēl nekur nebiju aizbraukusi un līdz ar to vēl neko nezināju.

Otrā dienā iztikām bez busa, visur Porto varēja aiziet kājām. Vismaz tur, kur mums vajadzēja. :D Patiesībā redzējām ļoti maz no Porto, bet galveno Douro upi redzējām. Sapratu, ka šajā pilsētā es pavisam noteikti atgriezīšos, jo tā sajūta, tā laimes sajūta esot pie upes saulrietā ir neaprakstāma. Kādreiz es atgriezīšos, es zinu. 

Bilde, kas vislabāk parāda, cik skaisti tur bija! (mm)

Trešā dien bija veltīta Obiduš apskatei un ceļam atpakaļ uz Lišboa. Kā jau teicu, Obiduš ir vienreizēji skaista vieta, ar mazliet maģisku auru. Staigājot pa tās mūri ir mazliet tāda izredzēta sajūta. Esmu neizsakāmi priecīga, ka man ir šī iespēja to izbaudīt. Visu, ko man sniedz Lišboa un Portugāle kopumā. Es cenšos tvert katru mirkli, bet dienā ir par maz stundu, lai visu izbaudītu un piedzīvotu. Bet es cenšos un vismaz daļu es izbaudīšu. Un pats galvenais - 28. okt. es nobaudīšu, ko nozīmē sērfot. Cerams, ka man tas izdosies un patiks. Bet galvenais jau ir proces un sajūtas tā laikā, vai ne? Nu, tad pēcāk arī uzrakstīšu, kā tas bija. :)

Līdz vēlākam...

Sintra...

Beidzot pienācis laiks pastāstīt par to, kā man gāja Sintrā. :)

Tā bija lieliskākā diena līdz šim. :) ļoti, ļoti skaista piepilsēta. Devāmies 8.01 ar vilcienu turp. Vilcienā pavadījām ~40 min. Galā izkāpjot konstatējam, ka visi apskates objekti atveras sākot tikai no 9:30, tātad vairāk kā pusstunda laika. Nebēdājos. Devāmies lēnā garā uz pirmo apskates vietu, kur svētdienās līdz 14:00 var tik bez maksas un tā ir Nacionālā pils vai kas tāds. Precīzu nosaukumu neatceros. Skaista vieta. :)

Tālāk devāmies uz Mauru pili, kas atrodas augstu, augstu kalnā. 

Nav mūsu fotografēta, bet tas tā ieskatam, cik augstu bija jākāpj.

Nebūs melots, ja es teikšu, ka negribēju tur kāpt, ka man šķita, ka es to nožēlošu, ka nav tā vērts. Jo tas tiešām bija ĻOTI augstu un manas kājas jau pusceļā bija pārgurušas. :D Bet es to izdarīju, es uzkāpu un pārvarēju sevi. Un, protams, es to nenožēloju! No šīm drupām paveras apbrīnojams skats uz pilsētu, okeānu un debesīm. Izteikt vārdos to vienkārši nevar, tas ir jāredz. Es ļoti labprāt tur būtu palikusi vismaz pāris stundas un vienkārši skatījusies un pētījusi visu to skaisto, ko no turienes var redzēt. :) Dažas bildes ieskatam.

Uz augšu vien, uz augšu vien.

Divas latvietes, divas lietuvietes un polis.

Tieši šādi es labprāt būtu pavadījusi daudz stundu.

Bet par nelaimi, dienā nav tik daudz stundu, lai es varētu tur stundām ilgi sēdēt. :( Nācās doties uz citu pili, kas arī ir kalnā augšā, tikai citā kalnā. Vēl viens ļoti, ļoti nogurdinošs kāpiens...

Bet tie skati, kurus ir iespējams redzēt augšā, ir tā vērti. Tādu skatu dēļ es kāptu kaut vai Everestā! :)

Nākamā pils ir Penas pils, kas ir iekļauta visos tūrisma ceļvežos jebšu pils, kas IR jāredz. Un mēs taču nebūsim no tiem, kas neaiziet. Mēs esam spēcīgi, jauni un piedzīvojumus griboši. Gājām. Šī pils bija ļoti, ļoti krāsaina. Skaista un dažādu stilu sajaukums. Iekšpusē bija ļoti stingri aizliegts fotografēt. Tāpēc bildes tikai no ārpuses. ;)

Kopumā brauciens uz Sintru bija lielisks. Pēc tam pēdas vienkārši pulsēja, bet tas bija tā vērts. :)

Man ir ļoti liels slinkums rakstīt sīkāk, tāpēc jums būs jāsamierinās ar šo mazumiņu. :P

Pārējās dienas tika pavadītas skolā mācoties un rīt es dodos uz Porto. Tad jau kaut kad atkal pieķeršos un uzrakstīšu, kā mums gāja Porto. :)

Līdz vēlākam. :)

Sākas ceļojumi...

Pēdējajās dienās nekas īpašs nav noticis, bet viss vēl sekos. :D

Tātad vakar un aizvakar cītīgi apmeklējām lekcijas, kā arī cītīgi gatavojām un strādājām Simulation Project. Tas vispār ir smags uzdevums, jo tik daudz jādomā, smagi lēmumi jāpieņem un visu izšķir Tevi pieņemtiem lēmumi, bet spriežot pēc pēdējiem rezultātiem mēs esam uz pareizā ceļa, jo esam gan nopelnījuši mazliet naudiņas, gan ieguvuši klientus, gan vērtīgu pieredzi. Vispār šķiet, ka šis kurs būs visvērtīgākais, jo atvērt uzņēmumu un reāli tajā darboties, nevar kurā katrā augstskolā. :)
Vakar mūs nobiedēja kāds nieks, pamatīgi nobiedēja. Mūsu kaimiņienes itālietes istabā bija iemitinājies liels bubulis - caurvējš. Mēs bijām ne pa jokam nobijušās, jo it kā sapratām, ka tas ir vējš, bet emocijas neļauj skaidri spriest, gribējām iet pārbaudīt, kas tur notiek, apbruņojāmies ar pakaramajiem, bet bijām pārāk nobijušās , lai ieietu paskatīties. Tā nu ielīdām atpakaļ mūsu istabā un gaidījām, kad mūsu kaimiņienes atgriezīsies, jo mēs bijām vienas pašas mājās. :D Galu galā - tas bija caurvējš. :D
Šodien bijām aizgājušas uz veikalu iepirkt mazliet ēdamā un tur mums vietējais pārdevējs, noprazdams, ka neesam vietējās, pajautāja, ko mēs domājam par Lisabonu. Atbildējām, ka mums patīk, saulaina un skaista. Bet viņa atbildes - Yeah, yeah, yeah. Un pēc tam Madža uzjautāja, ko viņš pat domā. Atbilde - netīra un skaļa. Jā, vietā, kur mēs dzīvojam - Bairro Alto - ir tiešām netīri un skaļi, j otā ir galvenā ballīšu vieta, līdz ar to uz ielas var atrast visas glāzes un pudeles nākamajā rītā. Viņu uzkopšanas veids pēc ballītēm ir visai interesants - no sākuma visas ielas garumā iziet viens vīrs ar gružkasti un savāc visus lielos atkritumus (glāzes un pudeles), pēc tam visu bāru īpašnieki paņem šļūtenes un no savas iestādes priekšas aizskalo atlikušos atkritumus. Gala rezultātā slīpās ielas pašā apakšā veidojas jauks krājums ar gružiem, ko kaut kad savāc gružmašīnas. :D Ir interesanti dzīvot un vērot viņu dzīves veidus un paražas. :)
Šovakar bijām ciemos pie Giedres un Mildas uz viņu mājām. Viņas dzīvo īstā Erasmus mājā ar aptuveni 10 istabām, kur dzīvo daudz studentu. Viņām ir smukas istabas, liela virtuve, skaists balkons un daudz kaimiņu, kurus viņas paša visus nepazīst. :D Tā nu mēs tikām cienātas ar tēju un brīnumgardu vietējo portugāļu kūku - šokolādes. Bet tā tiešām bija ļoti, ļoti garda. (mm) Mūsu iemesls apmeklējumam bija nopirkt biļetes uz Spāniju, Madridi. Tā nu uzreiz pēc savas dzimšanas dienas es došos uz Madridi. (Esmu ļoti priecīga) Turp atpakaļ ceļš mums izmaksāja vien 35 eur katrai!!! Tagad sāksim meklēt kādu, kas caur couchsurfing var piedāvāt mums naktsmājas vismaz uz divām naktīm. :) Atlikušo vakara daļu mēs pļāpājām un smējāmies ļoti daudz. Viņas vispār ir ļoti foršas meitenes. :)

Šovakar bijām aizčāpojušas arī uz Erasmus corner, lai pieteiktos braucienam uz Porto, tā nu par 75 eur dosimies iekarot Porto uz trīs dienām. Pa ceļam piestāsim dažās citās pilsētās, apmeklēsim vīna darītavu, dažas pilis un apskates objektus un divus pārtijus. Solās būt varen jauks pasākums, jo turp dosies 150 erasmus studenti (party) :)

Un bez tam rīt plkst. 8os mēs dodamies uz Sintru, Lisabonas piepilsētu. Tā esot ļoti skaista un krāšņa. Tad nu drīzumā dzirdēsiet arī interesantākus piedzīvojumus, bet tagad es došos čucēt, lai rīt varu piecelties.

Ar labunakti, draudziņi. :)

Saules pielietas dienas....

Nu, ko, atkal kādu laiciņu neko neesmu rakstījusi. Nu, tad tagad centīšos atsaukt atmiņā, kas tad pa šīm dienam ir noticis. ;)

Sāksim ar nedēļas nogali jeb 30. septembri. :)
Kārtējā skolas diena. Atkal Simulation project, atkal pasniedzēja, kas neierodas. Kopumā pa dienu neko īpašu neizdarījām. Bet vakarā mums bija sarunāts iet ballēties ar lietuvietēm un polietēm. Tas vakars bija ļoti jauks. :) Parādījām kas tas tāds Erasmus corner ir, parādījām, ko nozīmē nenormālie pūļi piektdienas/sestdienas vakaros Bairro Alto. Vienvērdsakot, parādījām īsto Lisabonas nakts dzīvi, kas patiesi ir traka. :D Tajā vakarā pirmo reizi baudīju kādu jaunu dzērienu, kas portugāļiem ir ļoti iecienīts, tas ir, vīns ar kolu. Teiksim tā - kāpēc  ir jābojā labā vīna garša ar kolu?!? Man nepārāk garšoja. Likās, ka tiek piesmiets vīns...
Šajā vakarā satiku un parunāju atkal ar itāļu puisi, kuru satikām arī pirmajā vakarā, bet atvainojiet man manu slikto atmiņu - vārdu nespēju atcerēties... Polietes ap 4iem aizgāja prom, mēs neilgi pēc tam ar lietuvietēm devāmies uz mūsu māju, kur līdz plkst. 6 malkojām tēju un runājāmies par viskaut ko. Man tas bija pārsteigums - ja mēs vai viņas kādu vārdu neatceramies angļu valodā, tad mēs to pasakām savā valodā un gala rezultātā viena otru saprotam. Mūsu valodas ir TIK līdzīgas. Tas man bija liels pārsteigums, jo tad, kad lietuvieši savā starpā runā, es neko nesaprotu, bet, kad saka kādu vārdu atsevišķi, tad es saprotu. :) Tā nu līdz 6:30 sēdējām, runājām, mielojāmies ar latviešu saldumiem un ļauni apsmējām igauņus. :D :D

Nākamā dienā mēs ilgi gulējām, līdz ar to neko īpašu nevarējām pasākt, bez tam man bija sarunāts 17:00 tikties pie skolas, lai piebeigtu uzdotos darbus Simulation Project. Sestdiena pagāja ĻOTI ātri. :D Tomēr šajā dienā bija arī kāda nejauka ziņa - mūsu vācietis izvācās. Teica, ka esot par skaļu, nespējot naktīs gulēt... Viņš ir ļoti jauks cilvēks, man bija ļoti žēl, ka viņš izvācas. Mēs viņam varējām prasīt visu, kas ienāk prātā. Nu neko, nāks cits cilvēks viņa vietā. :)

Svētdienā sarunāju ar Giedri un Mildu doties uz Belemu apskatīt divus torņus. Svētdienas ir īpašas dienas, jo visi muzeji līdz plkst. 14:00 ir bez maksas. Līdz ar to izmantojām iespēju un devāmies tūrismot. :D Diena nebija īsti piemērota, jo gaisa temperatūra bija 33 grādi. Mazliet par daudz, lai baudītu mākslu, bet mēs braši turējāmies un divus objektus apskatījām. :) Turpat blakus bija arī vienreizējs tirdziņš, kur varēja nopirkt ļoti daudz skaistu lietu. Gan mūsdienīgas, gan veclaicīgas, gan rokām darinātas, gan saglabājušās no veciem laikiem. Būtībā tur varēja pavadīt stundām ilgi, bet mēs  gribējām ātrāk patverties no karstuma, tādēļ ātri izstaigājām un devāmies atpakaļ. :) Atbraukusi atpakaļ sagaidīju Madžu un kopā ar viņu devāmies iekarot 28 tramvaju, kas ir slavens ar skatiem, kas paveras braucot ar to. Vispār tas ir pārvērtēts. Jā, protams, kādi trīs skati bija graujoši - ĻOTI skaisti, bet pārējā laikā (apmēra 1 h brauciens) varējām redzēt tikai mājas, mājas, cilvēkus, mājas... Nekā pārāk interesanta. Man bija pārsteigums tāds, ka no šiem tramvajiem galapunktos ir jāizkāpj, ja vēlies doties atpakaļ. Jāpaiet daži soļi un jāgaida, kad tas piebrauks pakaļ. Liepājā mēs varam palikt sēžot tramvajā. :D

Nākamā nedēļa... Pirmdien devāmies uz ESN biroju, lai pieteiktos braucienam uz Sintru, bet neraža - ieradāmies 10 min par vēlu - visas vietas aizņemtas. Tad nu mēs sākām plānot, ka pašas uz savu galvu varam turp doties. Nolēmām, ka šo sestdien to arī darīsim. Un izlēmām, ka mums vispār ir jāplāno braucieni, jo savādāk mēs nekur neaizbraucam un neko neredzam. Tā, nu, drīzumā plānosim savu braucienu arī uz Porto. :)
Mūsu lietuvietēm un čehietei vēl nebija ESN apliecības, tāpēc mēs ar Madžu uzkavējāmies, lai pagaidīti, kamēr viņas pie tām tiks. Šajā laikā pie mums pienāca viens no ESN darbiniekiem un mēs forši parunājāmies. Par viskaut ko, ne tikai par to, kas saistīts ar tipiskām lietām, kas interesē Erasmus studentus. :D Viņš uzsvēra, ka nākamā dienā mums jāierodas viņu rīkotajā ballītē Gossipā. :D Mēs vēl nebijā izlēmušas - iet vai neiet. :D
Pēcāk, kad meitenes bija dabūjušas karti, mēs ar Madžu devāmies uz parku, as atrodas blakus Marķīza Pombala piemineklim. (Vēsturi par viņu nestāstīšu, jo tiešām to nezinu :D) Tas bija ļoti, ļoti jauks parks. Es vispār biju ļoti sajūsmināta, man tik ļoti patika tās simetriskās līnijas, kādās bija sastādīti koki, izvietoti krēsliņi utt. Viss bija tik skaisti. Izrādās tas parks ir uz slīpas virsmas un ved augšup, bet es nejutu, ka kāptu kādā kalnā. Nonākušas galā pamanījām, ka no turienes paveras lielisks skats. Uztaisījām arī tūristu bildes. Tur galā bija arī GIGANTISKS portugāļu karogs, tiešām milzīgs. Mani tas pārsteidza - kur var būt TIK liels karogs? :) Ejot pa kreisi no parka mēs atklājām, ka tur pat blakus ir botāniskais dārzs - āķis lūpā - mums jātiek iekšā, bet šis dārzs jau slēgts. Nolēmām atgriezties citu dienu. :) Devāmies atpakaļ uz Metro un paceļam paņēmām saldējumu, kas tur tiešām ir ļoti gards, še'dejām pašā Marķīza Pombala laukuma vidū un mielojāmies ar saldējumu. Tas vispār ir lieliski - nesteidzīgi ēd saldējumu, bet Tev apkārt viena vienīga steiga - mašīnas traucas, cilvēki kaut kur skrien manāmi satraukti. Tas ir tik lieliski izjust mieru apkārtējā steigā. :) Šajā vakarā vēl apmeklējām milzīgo iepirkšanās centru Colombo, kur devāmies uz pārtikas veikalu Continente, kas ir pielīdzinām Rimi, jo tur var nopirkt tiešām visu, ko varētu ievajadzēties. Tikai pareiziniet RIMI hipermārketu ar 3, tik liels aptuveni ir tas Continente. :D Nesteidzīgi pārvietojāmies pa veikalu un pētījām, kādus ēdienus tad šeit var nopirkt. Es beidzot nopirktu vistas fileju, jo man ļoti, ļoti kārojās gaļa. :) Vispār šajā veikalā mēs iztērējām pārāk daudz naudas, tādēļ ceļā uz mājām nolēmām, ka neiesim turpmākās divas dienas uz veikalu. :D
Šajā vakarā es pagatavoju sev dievīgi gardas vakariņas - apcepu vistiņu ar sāli, pipariem un kariju, pievienoju krējumu un sanāca ĻOTI garšīgi. :) Mazliet eksperimentēt reizēm nenāk par ļaunu. :D

Tieši tik gardi tas bija... Mmm...

Otrdiena pagāja skolā un botāniskajā dārzā. :D No rīta astoņos mums bija viena lekcija, pēc tam līdz 14 brīvs laiks un mēs ar Madžu izlēmām to izmantot lietderīgi - aizbraucot uz Botānisko dārzu. :) Biju vīlusies, jo tur viss ir zaļš, tikai zaļš. Protams toņi zaļajam mazliet atšķiras, bet es gaidīju kaut ko krāsaināku, kaut ko savādāku. Šis botāniskais dārz arī ir ļoti maziņš, jo mums bija nepieciešama mazāk kā stunda, lai visu izstaigātu un apskatītu. Mazs ieskats botāniskajā dārzā...

 Kaut kas līdzīgs kallai, ļoti skaista. :)

 Biju ietērpusies ļoti piemēroti tik zaļas vietas apmeklēšanai. :D

  Jā, tur vidū esmu arī es...

Maza, maza palmiņa...

Pēcāk devāmies mājup gulēt, lai atgūtu spēkus nākamām divām lekcijām. :D Pēc lekcijām mums taisnā ceļā bija jādodas mājās, jo mūs apciemoja Zita (viena no istabas īpašniecēm). :) Viņa bija sarunājusi, ka šajā vakarā ieradīsies arī iespējams jaunā mūsu kaimiņiene - vēl viena itāliete, kuras vārdu neatceros (man neveicas ar vārdiem). :D Tad, nu, dabūju atbrīvoties no palielas summas naudiņas, jo redz pienācis laiks maksāt par istabu. :D It kā gribējām šajā vakarā doties patusēties uz Gossipu, bet tuvojoties laikam, kad vajadzētu iet, tu saproti, ak nemaz negribu, jo visi mūsu forši draudziņi zdomājuši neiet, jo rīt redziet uz pludmali jābrauc. (trešdiena, 5 oktobris, ir Portugāles svinību diena, manuprāt, proklamēšanas diena). Tad, nu, mēs ar Madžu nolēmām palikt mājās, skatīties filmu un testēt jauno Vihno Verde, kuru esot jānogaršo visiem, kas aizbrauc uz Portugāli, jo viņi ir vienīgie, kas ko tādu ražo. Tātad - Vihno verde jeb Zaļais vīns ir vīns ar gāzi, nevis šampanietis, bet tieši vīns ar gāzi. Vispār mazliet dīvaini dzert gāzētu vīnu, bet nevaru teikt, ka bija slikts, man pat ļoti garšoja. :)

Gulēt iegājām ap četriem.

Šodien izvēlāmies no gultas ap 13:30 tikai tāpēc, ka ievācās mūsu jaunā kaimiņiene. Maza, smalka itāliete, kas mācās medicīnu un kuras angļu valoda ir ļoti, ļoti slikta, bet ar žestu un smaidu palīdzību spējām ari komunicēt. :D Vispār viņa ir tāds jauks, gaišs cilvēks. Patīkama. :) Nolēmām šodien doties arī uz pludmali. Izvēlējāmies Cascais (Kaškai) pludmali, jo to mums piemin visi, kas mums stāsta par vietām kas jāapmeklē. Nu tad sataisījāmies un devāmies. Bija jābrauc ar vilcienu līdz tā galapunktam, aptuveni pus stunda. Tur izkāpjot pasper pāris soļus un tu jau esi galā. Tad, kad pasniedzējs teica, ka pludmale ir maza, es nespēju iedomāties, ka TIK mazas pludmales arī pastāv. Bez tam tā ir tūristu iecienītākā, tāpēc arī pakārt visādas kafejnīcas, veikaliņi, nu maza tūristu paradīze. Nedaudz tālāk bija arī jahtu piestātne, ļoti skaista vieta. 

Mēs bijām paņēmušas līdzi arī peldkostīmus, lai varētu iet nobaudīt atspirdzinošo ūdeni, bet, ak tavu nelaimi, šeit nav būdiņu. Es labi domādama neņēmu dvieli, jo domāju, ka tas tikai lieku vietu aizņems. Bet kā tas būtu noderējis. Tā nu tiku tikai pamērcēt pēdiņas, bet ūdens bija TIK labs, ka es ļoti, ļoti gribēju peldēties. Pēcāk, kad bijām apskatījušas piekrasti, devāmies mazliet dziļāk pilsētelē, kur klīdām un klīdām. Pēkšņi uzgājām kādu rindu, cilvēki vienkārši stāv pie kādām durvīm rindā. No sākuma nevarējām saprast kāpēc. Pēcāk ieraudzījām uzrakstu virs durvīm - Cantini - viņu slavenākais saldējums, kas tiek ražot jau kopš 1949 gadā. Šo mums ieteica nogaršot visi, kas ieteikuši doties uz Kaškai. Tā, nu, daudz nedomādamas stājāmies rindā. Izstāvējušas rindu, samaksājām 4,10 eiro par divām bumbām (mans dārgākais saldējums ever). Es nolēmu, ka gribu Mokas un Pistāciju bumbas, Madža šokolādes (brīnums?!) un melones. Nopirkšušas fiksi devāmies ārā, uztaisījām emo bildi un apsēdāmies, lai ātri apēstu, jo šis saldējums kūst MEGA ātrumā. Vai man dieniņ, tik ļoti ar kādu saldējumu es nebiju cīnījusies. :D Pārvērtējām savas spējas - divas bumbas ir paredzētas LIELIEM vēderiem. :D Stenēdamas centāmies pieveikt šo pretinieku, kas nemaz nebija tik viegli. Galu galā mums tas izdevās, bet sajūta bija tāda it kā ziloni būtu apēdusi. :D Neteiktu, ka šis saldējums bija kaut kas ļoti garšīgs, parasts saldējums par astronomisku cenu... 

Beidzot pienācis laiks doties mājup, jo jau sāk satumst (plkst. ap 19:00). Iesēdušās vilcienā centāmies palikt nomodā, jo bijām tiešām nogurušas. Pārradušās mājās nolēmām pagatavot jauniepirkto ēdienu - kastaņus. Tā ņēmusies ar kādu ēdienu vēl nebiju, cepšana, lobīšana, mērcēšana, mizošana. Vāks. Recepti, kā pagatavot meklējām mīļajā google un receptes.lv. Alesandra apsolījās palīdzēt, bet diemžēl viņas nebija mājās, tāpēc ņēmāmies pašas uz savu roku. :D Galarezultāts? - Man visvairāk garšoja tomātu un gurķi salāti, ko ēdu piedevām. Vispār kastaņi ir ļoti saldi un nav garšīgi. Es vairāk cerēju neizlauzt zobus nekā nobaudīt garšu. (Visi zobi vēl ir vietā) :D Viens ir skaidrs - vairs nekad, nekad neēdīšu tādus briesmoņus. Lai jau tiem portugāļiem paliek vairāk. Viņiem kastaņi aiz maizes ir otrajā vietā, gluži kā mums kartupeļi. :D

Vairāk vai mazāk viss, kas noticis pa šīm pēdējām dienām. :)

*Esmu dzīva, vesela un laimīga.

Līdz citai reizei. ;)