Dzīve uzplaukst...

Šķiet, ka ir pienācis laiks jaunam bloga ierakstam. Par ko šoreiz? - Lasiet. :)
Sākšu ar pirmdienu, kad mēs ar Madžu beidzot varējām iet pakaļ savām metro kartēm, līdz ar to tagad arī daudz ko redzēsim un piedzīvosim. (Tā tam vajadzētu būt) Protams, lai dabūtu šīs kartes mums nācās stāvēt tiešām garā rindā, kur izklaidējāmies spēlējot vārdiņu spēli, tas ir, uz vienu burtu pamīšus jānosauc visus iesējamos vārdus, ko zini. Bija forši, vismaz rinda ātrāk kusa.
Tikušas prom nolēmām, ka beidzot jāapmeklē tuvējie apskates objekti, kas ir kaut kādas pilis vai kas tāds. Kad bijām izgājušas no mājām un jau kādu gabaliņu pagājušas es sapratu, ka esmu savu karti atstājusi mājās, rezultātā bezmērķīgi klīdām pa Lisabonas ielām. Tādā veidā mēs aizmaldījāmies līdz graustu rajonam, kas patiesībā ir ļoti skaists.

Šeit ir palmas, daudz.

Kā arī daudz citu smuku koku.

Smuki apaugušas mājas...

Un ielas, kas ved augšu vai lejup...

Vispār šis gājiens bez kartes bija viens no labākajiem, jo mēs redzējām daudz tādas lietas un vietas, ko tūristi parasti neredz, jo šīs vietas nav nekādos bukletos. :) Tā mēs klīdām un jūsmojām, un, protams, nogurām no kalniem un lejām. Mēs uzgājām arī kādu ļoti skaistu skatu, no kura paveras vienkārši lielisks skats uz upes izteci jeb mazu līcīti..

Vispār tā bija burvīga pēcpusdiena un vakars, bet no mums vēlamajiem objektiem neredzējām nevienu, bet aizklīdām daudz tālāk un redzējām daudz ko citu. :)

Pārējās dienas līdz šodienai ne ar ko īpašu neizceļas - tikai skola, mājas, kāds veikals un viss. Vakar mēs bijām lielākajā H&M kādā es esmu bijusi. Tas bija izvietots pa 5 stāviem ar ļoti daudz drēbēm visiem iespējamiem cilvēkiem. Vienkārši - Wow...

Esmu nonākusi pie secinājuma, ka nepaņemt kādu lielāku somu līdz bija vienkārši stulbi, jo braucot uz skolu man visas klades jānes rokās, jo nevienā somā man tās neietilps. Varētu it kā nopirkt kādu, bet te viņas nav diez ko lētas. Nu neko, uztrenēšu musīšus. :D Vispār šī ir mana ikdiena tagad - 

Metro... Zilā līnija.

Tātad - esam nonākuši līdz šodienai, kas tad īpašs šodien notika? Hmmm... Iesākās ar to, ka pa galvu un kaklu metāmies uz International Economics, jo mēs kavējām jau otro reizi pie šī pasniedzēja pirmajā (!) nedēļā. Uznesamies uz ceturto stāvu, iemetamies auditorijā un priekšā šoks - mēs esam vienīgās, kas atrodas tajā klasē. Apmulstam, bet ieņemam vietas, apsēžamies un gaidām. Neviens nenāk, sajūtas dīvainas, šķiet, ka kaut kas nav kārtībā, tāpēc nolēmām doties pie koordinatores. Izgājām no telpas un mūs aptur trīs lietuviešu meitenes, kas jautā vai nebūsim uz lekciju. Mēs sakām, ka būsim, tik gribam pārbaudīt, kur ir pasniedzējs. Īsti neatceros kāpēc, bet palikām un kādu brīdi pagaidījām ar viņām, tad divas lietuvietes aizgāja uz pasniedzēja kabinetu apjautāties. Izrādās viņa nav skolā nezināmu iemeslu dēl, bet mēs ar Madžu pa galvu un kaklu nesušās, bez tam arī agri cēlušas, nu neko nākamā lekcija tikai pēc 4 h un nolemjam doties mājup. Nākamās lekcijas bija viss interesantākās Simulation Project, kur mums bija jāsadalās pa 5 cilvēkiem vienā grupā. Esmu ar 2 lietuvietēm, vienu slovāku puisi un vienu čehu puisi. Jauka, internacionāla grupa. Šīs grupas sastāvā pavadīšu visus nākamos četrus mēnešus vadot mums piederošu uzņēmumu simulāciju spēlē. Atzīmi galā sastādīs tas, kurā vietā būsim beigās starp visiem sešiem uzņēmumiem starp Erasmus studentiem. Tas būs ļoti interesanti, jo viss būs kā reālā uzņēmumā un mums būs jāraksta dažādās atskaites un biznesa plāna. Lot of work, but still lot of fun. :)

Pedējā bija portugāļu valoda. Tagad zinu "O meu nome e" :D Kas protams nozīmē "Mani sauc" :D

Pēc lekcijām ar daļu no Erasmusiešiem devāmies uz erasmuslisboa rīkoto pasākumu kādā klubā ar nosaukumu "On stage". Pat pasākums saucās "International appetizer". Tur mēs dabūjām dažādas uzkodas un dzērienus. (2 sangrijas, kas ir interesants vīna paveids ar ledu un augļiem). Vakars izvērtās ļoti jauks, jo runājām ar lietuvietēm un čehieti, un vēl citiem cilvēkiem. Tur pēkšņi viens puisis sāka spēlēt klavieres, viņš to dara tiešām lieliski. Bauda ausīm. Pēc kāda laika cits puisis pievienojas un sāk dziedāt - dubultbauda ausīm. Tas bija ļoti skaisti. Nesagaidījām beigas, jo bija jau vēls, gribējās kārtīgi paēst un nākamā dienā lekcijas. Savādāk būtu palikusi. Ejot prom mēs divām poļu meitenēm gribējām atdot kuponus, par kuriem var iegūt bezmaksas šotu šajā vakarā, bet rezultātā sarunājām, ka nākamajā dienā mēs viņām uzzvanām un ejam uz Erasmus stūri, kur bijām ieplānojušas doties jau ar lietuvietēm, galu galā būsim paklups pulciņš. 2 lietuvietes, 2 latvietes, 2 polietes un 1 čehiete. Vai nav forši? :)

Kā arī nākam 6dien mēs dosimies uz tuvējo ciematu Sintra, kas esot ļoti skaists. :) Dosimies, protams, tikai tādā gadījumā, ja šajā organizētajā pasākumā būs palikušas brīvas vietas mums. :)

Tas laikam viss šodienai. Uzrakstiet kādu komentāru, lai zinu vai kāds maz lasa. :D
P.s. Neticiet pulkstenim, kas norāda cikos publicēts - pēc mana laika tagad ir 1:50, bet pēc Latvijas laika 3:50. ;) :D

Tā iet, redz...

Nu, ko... Šī jau ir 7. diena, kad esmu šeit. :) Ir bijuši dažādi interesanti notikumi. Ar ko sākt? Hmm...
2dien devāmies uz ESN biroju pēc iepazīšanās pakas un identifikācijas kartes, kas apstiprina, ka mēs esam ERASMUS studenti. Rindā mēs nostāvējām vairāk nekā stundu aprunājot apkārt esošos studentus un pētot dažādus bukletus. Tā, piemēram, es uzzināju, ka Bairro Alto ir 200 klubu un tos visus mēs dzirdam tad, kad vēlamies iet gulēt. :D Lai vai kā, tikušas pie ESN darbiniekiem sākam stāstīt, ko mums vajag un ko mēs gribam. Pirms viņi mums pasniedz visu vajadzīgo viņi iztaujā, kur mēs dzīvojam, cik maksājam, vai mums ir līgums ar īpašnieku utt. Kad pateicām cik maksājam, šim jaukajam cilvēkam izmainījās sejas izteiksme, jo viņam šķita, ka par tādu cenu kaut kādā ūķī tik var dzīvot, bet, nē, mums ir tīri jauka istaba ar iespēju piekļūt dušai, tualetei, veļas mašīnai, gāzes plītij, visam mums vajadzīgajam. Līdz ar to mēs esam atradušas ideālu vietu par nelielu maksu. :) Tad nu beidzot viņi mums iedod kartes, telefonu priekšapmaksas kartes un visu ko citu, un, protams, uztaisa arī ESN kartes, kuras jau pirmajā vakarā likām lietā, jo tad bija paredzēta ESN ballīte. :)
Tad nu tagad par ballīti. :)
Mūsu jaukā kaimiņiene Alesandra uzaicināja iet ar viņas draugiem. Sarunājām, ka viņa ap 12 aizies pēc savas draudzenes uz metro un pēc 10 min satiekamies pie mūsu mājas. Tā nu mēs ar Madaru lejā gaidām līdz beidzot viņas ierodas. Viņas draudzene man tiešām nepatika, jo viņa mums noprasīja pašus sausākos jautājumus, kā mūs sauc un no kurienes esam. Vairāk nekādās sarunās neielaidās un turpināja ar Alesandru runāt itāliski, nu neko, mēs ar Madaru turpinājām malt latviski. :D Devāmies uz tā saucamo ERASMUS corner, kur vienā stūra bārā tusējas visi ERASMUS studenti. Kad mēs tur ieradāmies, tad tur vēl nebija atnākuši viņu draugi un mēs devāmies uz turpat blakus esošo vietu. Tā ir tāda kā kraujas mala, kur stāvot var redzēt visu Lisabonu sev pie kājām, varbūt ne visu, bet lielu daļu. ļoti skaisti , pavisam noteikti. Tāda maģiska sajūta tur esot. Tikām arī uzcienātas ar vīnu. Un vispār tur bija jauki. Augšā mēs sagaidījām pārējos viņu draugus un devāmies apsveicināties ar citiem cilvēkiem. Tā mēs ļoti jauki parunājāmies ar vienu lietuviešu meiteni. Tālāk devāmies atpakaļ uz Erasmus stūri, kur paņēmu ļoti garšīgu dzērienu, kas saucas Caparija (ja pareizi atceros :D) un ļoti forši parunājāmies ar vienu spānieti, kas šeit ir atbraukusi kā maģistre, viņa ideāli prot itāļu valodu, tāpēc pārsvarā turas kopā ar itāļiem. Viņa vispār bija ļoti jauka. Tā mēs uz šī stūra pavadījām kādas 2 stundas un tad devāmies uz galveno galamērķī - Music box, kur notika ESN ballīte. :) Tur ir jāstāv ĻOTI garā rindā, lai tiktu iekšā, bet mēs, protams, iešmaucām rindas priekšgalā un ātri vien tikām iekšā. :D Vienīgi klubs bija tā pārbāzts, ka vienīgais, par ko es spēju domāt bija - kā nostāvēt kājās. Visapkārt viens liels mudžeklis. Bet nu vismaz kaut ko tādu arī vajag piedzīvot. :)
Mēs ar Madžu ātri devāmies prom, jo to izturēt bija gandrīz neiespējami. Ap pus 4iem jau saldi čučējām, nu, vismaz mēģinājām, jo mūsu mājās ātrāk par 4, 5 aizmigt nevar, jo uz mūsu ielas ir ļoti liela ballīte gandrīz katru vakaru. :D

Nākamajā dienā mēs devāmies uz banku, kur gribējām atvērt kontus, bet man to nevarēja izdarīt, jo man nebija neviena oficiāla dokumenta, kur būtu uzrādīta mana adrese Latvijā. Tā nu kontu varējām uztaisīt tikai Madžai. Nu, tad to arī darījām. :D Mūsu baņķieris bija manāmi satraukts par ārzemju klientiem. Attieksme bija aptuveni tāda, it kā mēs būtu paši svarīgākie klienti pasaulē. Viņš nepārtraukti kaut ko runāja, kaut kur skraidīja, ņēmās un ņēmās. Kad beidzot tikām ārā no bankas man jau viņš bija apnicis ar savu satrauktību. Bet neraža, man pie viņa būs jāatgriežas, lai uztaisītu sev kontu. :D Pēc tam devāmies uz foto salonu uztaisīt bildes, kas mums bus nepieciešamas dažādiem dokumentiem skolai. Šajā foto salonā strādāja sieviete, kas tiešām pieprot savu arodu, jo bildes sanāca tiešām smukas, pat neskatoties uz to, ka iepriekšējā vakarā mēs neesam bijušas mājās. :D Tad nu vēl mazliet pastaigājām pa veikaliem un devāmies mājās ēst. :D

4diena mums sanāca mazliet steigā, jo 15 bija jābūt skolā uz Erasmus meeting, bet mēs bez 20 trijos bijām vēl bankā, kur Madža gribēja izņemt naudu, taču mūsu "foršais" baņķieris pa visu banku bļaustījās, ka viņai nauda vēl nav kontā. Vispār viņš mūs tagad atpazīst un sveicina. Tas jau kļūst mazliet neērti. :D Tad nu mēs pa galvu un kaklu metāmies uz metro, lai brauktu uz skolu. Ar ~10 min nokavēšanos ieradāmies. Visi jau bija saradušies un mēs mazliet vairāk sapucējušās arī bijām ieradušās, bet, ak Tu velns, mēs bijām vienīgās, kas bija sapucējušās. Un tad es jutos atkal neērti. :D Apsēdāmies un noklausījāmies, kas koordinātorei ir sakāms, saņēmām arī savu lekciju grafiku, bet tas ir tiešām riebīgs jo ir ļoti daudz gari logi. Un vēl viena nelaime Corporate Finance vietām mums bija jāizvēlās, kas cits. Man tas nepatika, jo šo lekciju mums varēja ieskaitīt Personālvadībā pie Klausas...Izvēlējāmies no sākuma business english, bet šķiet atkal nāksies mainīt, jo to mums var ieskaitīt tikai C daļā, bet tur mums vajag vēl tikai vienu kursu, kas būs portuguese for foreign students. :( Tad nu laikam nāksies izvēlēties Management Accounting, kas ir Vadības grāmatvedība un kas mums jau ir bijis. Reāli mums nav vairs, ko izvēlētiesties, jo visi pārējie kursi mums jau ir bijuši. :( Redzēs, ko pirmdien mēs sarunāsim...
Pēc šī meetinga mēs vēl mazliet uzkavējāmies, lai ar kāda puiša palīdzību aizpildītu lapas, kas jāiesniedz, lai dabūtu metro braukšanas karti. Mēs bijām palikušas tikai četras meitenes, mēs ar Madžu un divas lietuvietes, ar kurām pēc tam arī parunājāmies. :) Viņas bija jaukas. :)
Lietuvietes devās prom, bet mēs atkal uzkavējāmies,jo gaidījām mūsu koordinatores no skolas, kas iepriekšējā dienā bija ieradušās. Sagaidījām viņas un mazliet parunājāmies. Tad mēs koortdinatorei paprasījām, kā nokļūt dažādās vietās, bet to laikam labāk nevajadzēja darīt, jo šī izstāstīšana izpaudās tā, ka viņa gāja sagatavot lapu kā un kur mums jānokļūst un kas jāredz, tai pašā laikā kāds cits vīrietis savā kabinetā rādīja mums labāko jūrmalu bildes. Un arī stāstīja kā tur nokļūt, ka tas ir jāpiedzīvo utt. :D Vispār cilvēki šeit ir pārāk izpalīdzīgi. :D
Tad nu beidzot visu uzzinājušas un saņēmušas devāmies prom koordinatores atstājot. :D
Mājās atkal bijām vēlu un atkal ēdām ap 21 via 22 vakarā. Mums vispār dienā sanāk divas ēdienreizes - brokastis un vakariņas, jo pa dienu mēs visu laiku esam prom. :D

Nu tad beidzot - 5diena. :D
Tad mēs atkal devāmies uz banku, jo man vajadzēja uztaisīt kontu un no mammas biju saņēmusi dokumentu ar mūsu adresi. :D Ierodamies bankā un mums pat rindā nav jāstāv, jo mūsu baņķieris mūs atpazīst un saka, lai mirklīti uzgaidot. Tā, nu, mēs tur stāvam un gaidām. Baņķieris tik ik pa laikam uzmet skatienu un pasmaida. :D Beidzot viņš atbrīvojas un var pievērsties mums - banka it kā strādā tikai līdz trijiem, bet kontu viņš mums sāk taisīt tikai ap 15:20, tas ir, pēc darba laika. Mēs laikam tiešām esam ļoti svarīgi klienti - un atkal viņa satrauktība, sajūsma utt. Viņš uzdod daudz nevajadzīgu jautājumu, pajūsminās par to, ka esmu tik jauna un turpina kaut ko pie sevis dungot. Tad viņš pēkšņi mums iesaka, kur šovakar mums vajadzētu iet ballēties, tur it kā būšot vecāki cilvēki nekā mēs, bet mums to vajadzētu redzēt. Kāpēc to iesaka baņķieris??? Vispār viņa pateica, ka pirmdien mums jāiegriežas atkal un tad viņš mums iedos sarakstu ar must see vietām... Ar ko mēs esam izpelnījušās tādu godu? :D
Pēc tam gājām taisīt metro kartes, gribējām to izdarīt iepriekšējā vakarā, bet ieradāmies aptuveni 5min par vēlu. ;D Tad nu vakar sanāca nostāvēt rindā aptuveni stundu. Beidzot tikām pie lodziņa.Taisījām emergency kartes, kurām būtu jābūt gatavām nākamā dienā, bet neraža mēs esam ieradušās 5dienā līdz ar to kartes gatavas tikai pirmdien. Tad nu būs jāiet tur un atkal jāstāv rindā lai dabūtu šīs kartes...

Tad, nu, vakarā ap pus1 devāmies apskatīt to ballīti, ko ieteica baņķieris, laikam īsti neatradām pareizo vietu, bet atradām kādu vietu, kur uz ielas uzcelta skatuvīte un tur spēlēja tīri interesantu mūziku. Pastāvējām, paklausījāmies mūziku tur kādu laiciņu un tad devāmies atkal uz ERASMUS corner. Vispār mūsu iela - Rua da Barroca - ir viena liela ballīte. Knapi vari izspraukties cauri cilvēku masām, lai tiku uz mums vajadzīgo vietu. Nokļuvām tur un es atkal paņēmu Capariju, šoreiz tā bija daudz saldāka. Vispār vakars izvērtas ļoti interesants, jo satikām divus portugāļu puišus, kas bijuši Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un ar viņiem tad nu kādu stundu runājāmies. :D Beigās nolēmām, ka laikam jādodas prom, jo viņi sāka palikt jau pārāk uzbāzīgi, bet nē tas mazākais no viņiem mūs ar Madžu velk uz Erasmus corner, lai iedzertu kaut ko. Mēs ar Madžu ejam, bet par laimi tur ir tik daudz cilvēku, ka mums bija ļoti viegli no viņa aizšmaukt. Viena laba lieta ballītēm kā festivāliem - viegli aizmukt no nevēlamiem cilvēkiem. :D
Uhh, laikam pietiks rakstīt - man jau nogura rokas...
Tādi, nu, redziet, pēdējo dienu piedzīvojumi. :)

P.s. Piedodiet par pareizrakstību - slinkums to palagu pārbaudīt. ;)

Tuvējā apkārtne un skola.

Uhhh, nu, jau pagājušas vēl divas dienas...
Notikumi un piedzīvojumi tik turpinās. :D
Otrajā dienā bijām izlēmušas, ka jāiziet kāds līkums pa tuvējo apkārtni, lai kaut mazliet iepazītu to, kur dzīvojam. Sākām kustēties un izlēmām, ka vieglāk būs, ja dosimies pa ieliņām lejup, tas ir, pa kalniem lejup. :D Devāmies uz priekšu un nonācām līdz upes krastam. Neaprakstāmi skaisti - otrā krastā redzami kalni, saulaina diena, burvīga atmosfēra, vienā vārdā - skaisti. Turpinājām klīst un uzgājām tādu kā gadatirdziņu ar nenormāli daudz smukumlietām, nezināju kur acis likt. Viss tik skaists, tik košs.. Bijām izstaigājušas krustu šķērsu, kad nolēmām, ka jādodas ieturēt kāda maltīte restorānā/kafejnīcā. Izšķīrāmies par labu ķīniešu ēstuvei, kur par 9 eur vari ēst visu, kas lien iekšā. Tā nu es piekrāvu pilnu šķīvi ar dažnedažādiem un nezināmiem ēdieniem. Daļa no tiem ļoti garšīgi, bet daļa - kaut nebūtu ņēmusi..
Tālāk devāmies uz iepriekšējā vakarā apciemoto iepirkšanās centru - šoreiz vienas pašas. Un par laimi ar pirmo nonācām tur. :D Piedzīvojumi metro - vēl viena stāsta vērti.Tur pārsvarā visi krēsli ir viens pret otru. Nu tad mēs ar Madžu sēžam viena otrai pretī. Kādā pieturā iekāpj kād vidēja vecuma jaunietis un apsēžas blakus, nekas īpašs, bet tas, ko viņš dara... Pilnīgi bez kompleksiem grauž sev nagus, urbina degunu, un roku pēc tam caur matiem laiž - dabīgā želeja? :o Es jau neko nebūtu pamanījusi, jo cilvēkiem virsū neskatos, bet Madža man visu komentē un man paliek neomulīgi. Priecājos, ka viņš izkāpa pieturu ātrāk nekā mēs. :D
Tad nu beidzot bijām nokļuvušas iepirkšanās centrā, kurā apciemojām tikai pārtikas veikalu, kur pēc būtības var nopirkt visu iespējamo - sākot no maizes un beidzot ar drēbēm un ķimikālijām. Tajā veikalā mēs pavadījām aptuveni 2 vai 3 h, jo saprast, ko Tu pērc ir neiespējami, jo uz etiķetēm viss rakstīt portugāliski. Dažreiz pat lūdzām garām gājēju palīdzību, jo neko nevar saprast. Pēc būtības tie veikali ir lēti, tikai viss ir lielos iepakojumos. Bet vīns, jūs neticēsiet, vīns te maksā sākot no 0,74 EUR. Mēs ar Madžu nopirkām par 0,99 EUR un tas bija TIK garšīgs. Tas man te patiks. :D Kad beidzot viss vajadzīgais bija nopirkts devāmies uz māju pusi, bet neraža mūsu maisi ir NENORMĀLI smagi. Nu, ko darīt, kaut kā jau jātiek mājās. Tad nu ejam uz metro, bet šoreiz manī parādījās topogrāfiskais idiotisms, iekāpām metro, kas brauc uz pretējo pusi, bet nekas, es ātri attapos un izkāpām ārā un pēcāk braucām mums vajadzīgā virzienā. Un, protams, atkal jāiekāpj jaunam puisim, kurš apsēžas tieši man aiz muguras un dara to pašu - rubina degunu un grauž nagus - viņiem laikam manikīrs ir šausmīgi dārgs, ja jau visi grauž nagus... :D
Tad nu beidzot esam atgriezušās mājās un varam malkot vīnu un krāmēt somas. Tā pagāja mūsu otrā diena. :)

Skolas apmeklējums.
Nolēmām, ka mums vajag iepazīšanās paku, kur ir arī SIM karte portugāļu numuram. Tā nu devāmies uz skolu tai pakaļ un lai uzzinātu vēl dažus faktus. :) Gājiens bija neaprakstām ~1 h garš pa ļoti skaistām ielām. Lai gan viena ieliņa bija loti, ļoti stāva, tur kā pingvīnam jāčāpo lejā, jo viņiem visas ieliņās klātas ar ļoti slidīgu bruģi un pa ļoti stāvu kāpt uz leju nav viegli. Bet nu kaut kā tikām lejā un turpinājām iet. Līdz beidzot nonācām līdz skolai, kas vairāk atgādināja kādu dzīvojamo māju vai ko tādu. Kādu laiciņu patusējāmies ārpusē, lai nolemtu - iet vai neiet iekšā, jo neviens taču nezina, ka mēs šodien ieradīsimies. Bet nu beigās nolēmām, ka jāiet vien iekšā. Pie lodziņa pajautājām kur varam atrast koordinatoru un tur šie apsargi unā tik labi angļu valodā, vienkārši prieks klausīties. Uzzinājušas mums vajadzīgo telpu dodamies uz 7. stāvu. Ejam pie lifta, tur mums seko divas meitenes glaunos kostīmiņos tērptas (mēs kā tūristi :D), viņas arī izkāpj septītā stāvā un dodas pie koordinātores. Nospriedām, ka tās laikam arī ERASMUS studentes, tikai vecākas, laikam maģistres...
Sagaidām koordinatori, kurai stādāmies priekšā kā divas Madaras no Latvijas. šī uzreiz pieņem, ka abas pārējās arī latvietes. Viņa mūs ieved aut kādā telpā ar lielu galdu, laikam konferenču telpa. Esam mazliet apjukušas. Un nu tik sāksies. Viņa sāk saukt direktoru, profesorus, pasniedzējus, visas iespējamās svarīgās amatpersonas ISCAL`ā. Mēs vēl vairāk apjukušas. Tad nu viņi mums tagad stāsta pat attīstības plāniem, par kvalitāti, par viskaut ko tādu mūsu jaunajā skolā. Un mani arvien vairāk pārņem sajūta, ka mēs esam ne tur kur vajag. Un tad pēkšņi, kā ar bomi pa galvu dabūt, saprotu - viņi uzskata, ka mēs esam koordinatores no Ventspils Augstskolas.... Nu neko mēs turpinām māt ar galvu un smaidīt. Lai gan pirmīt bijām pateikušas, ka esam studentes, kas darbojas arī Studentu Padomē, bet viņi to laiž gar ausīm. Galu galā tikušas ārā no skolas un nedabūjušas mums vajadzīgās pakas dodamies uz kādu tuvējo kafejnīciņu, kur piezvanām mūsu Augstskolas koordinatorei. Cerams, ka viss nokārtosies, bet man tagad būs kauns ierasties uz lekcijām pie pasniedzēja, kurš bija tīri smuks, bet ar saaugušām uzacīm, un ar kuru mēs diskutējām par dažādām kvalitātes lietam...
Pēc ši pārpratuma devāmies mājup pa mazām sānieliņām, lai atrastu kādu pārtikas veikalu, bet neraža viņiem tādu nav? Klīstam, klīstam līdz pulkstenis tuvojas 20, kad slēdz visus pārtikas veikalus, saņemam drosmi un pajautājam pretim nākošajām meitenēm - un tad beidzot varam nopirkt nepieciešamos pārtikas produktus un doties mājās, lai uztaisītu ēst. :D Vēl viena lielu pārpratumu diena... :D

Nu, ko - šodien turpināšu piedzīvojumus, jo došos uz ESN biroju pēc iepazīšanās pakas. :D
Līdz citai reizei! :)

Pirmā diena.

Sākam?

Lidojums vakar bija ļoti, ļoti garš un nogurdinošs. Bet ieraugot zem lidmašīnas Lisabonu es priecājos kā mazs bērns. Sajūsma neaprakstāma. Ieraugu tiltu - re kur tilts, paskaties, cik daudz māju, te ir tik skaisti utt. :D

Vakar vakarā priecājāmies, ka mums ir kāds, kurš palīdz, jo pašām aizpērties no lidostas uz mūsu mājām būtu neiespējami. Bet, pateicoties mūsu palīgam, mēs sveikas un veselas nokļuvām mūsu mītnē. :)
Mazliet vīlusies esmu, jo mums ir divstāvu gulta, bet pie tā gan jau pieradīs. Istaba ir pietiekami liela. :)
Dzīvojam ERASMUS mājā un mūsu kaimiņi ir itāliete, vācis un 3 spānietes. Un mēs ar Madaru esam pirmās latvietes, ko sastop vācis un itāliete. Spānietes vēl neesam satikušas. :D Mūsu istabas īpašniece mazliet šausminājās - kā viņa mūs sauks Madara1 un Madara2, vai kā. :D Man jau šķita, ka tā būs. Nav jau bieži, ka divas latvietes vienādos vārdos ierodas. :D Vispār mūsu kaimiņi ir jauki, jau pirmajā vakarā piedāvāja patusēties ar viņiem, bet mēs bijām tā pārgurušas, ka gājām uzreiz gulēt. Ar gulēšanu gan pārāk neveicās, jo dzīvojam pašā klubu rajona sirdī, līdz ar to skaļa mūzika visas nakts garumā. Bet vismaz nebūs jāuztraucas par to, kā pēc tusiņiem tikšu atpakaļ. :D

Līdz šim es nezināju, ka Lisabona ir uz ļoti daudziem pakalniem. Vienas ieliņas galā mēs redzējām upi. Tas ir TIK skaisti. Bez tam viņiem iepirkšanās centri ir nenormāli grezni un skaisti. :)

Pagaidām tas laikam viss, kad būs ko vairāk stāstīt, tad pastāstīšu.
Līdz vēlākam. :)