Tā iet, redz...

Nu, ko... Šī jau ir 7. diena, kad esmu šeit. :) Ir bijuši dažādi interesanti notikumi. Ar ko sākt? Hmm...
2dien devāmies uz ESN biroju pēc iepazīšanās pakas un identifikācijas kartes, kas apstiprina, ka mēs esam ERASMUS studenti. Rindā mēs nostāvējām vairāk nekā stundu aprunājot apkārt esošos studentus un pētot dažādus bukletus. Tā, piemēram, es uzzināju, ka Bairro Alto ir 200 klubu un tos visus mēs dzirdam tad, kad vēlamies iet gulēt. :D Lai vai kā, tikušas pie ESN darbiniekiem sākam stāstīt, ko mums vajag un ko mēs gribam. Pirms viņi mums pasniedz visu vajadzīgo viņi iztaujā, kur mēs dzīvojam, cik maksājam, vai mums ir līgums ar īpašnieku utt. Kad pateicām cik maksājam, šim jaukajam cilvēkam izmainījās sejas izteiksme, jo viņam šķita, ka par tādu cenu kaut kādā ūķī tik var dzīvot, bet, nē, mums ir tīri jauka istaba ar iespēju piekļūt dušai, tualetei, veļas mašīnai, gāzes plītij, visam mums vajadzīgajam. Līdz ar to mēs esam atradušas ideālu vietu par nelielu maksu. :) Tad nu beidzot viņi mums iedod kartes, telefonu priekšapmaksas kartes un visu ko citu, un, protams, uztaisa arī ESN kartes, kuras jau pirmajā vakarā likām lietā, jo tad bija paredzēta ESN ballīte. :)
Tad nu tagad par ballīti. :)
Mūsu jaukā kaimiņiene Alesandra uzaicināja iet ar viņas draugiem. Sarunājām, ka viņa ap 12 aizies pēc savas draudzenes uz metro un pēc 10 min satiekamies pie mūsu mājas. Tā nu mēs ar Madaru lejā gaidām līdz beidzot viņas ierodas. Viņas draudzene man tiešām nepatika, jo viņa mums noprasīja pašus sausākos jautājumus, kā mūs sauc un no kurienes esam. Vairāk nekādās sarunās neielaidās un turpināja ar Alesandru runāt itāliski, nu neko, mēs ar Madaru turpinājām malt latviski. :D Devāmies uz tā saucamo ERASMUS corner, kur vienā stūra bārā tusējas visi ERASMUS studenti. Kad mēs tur ieradāmies, tad tur vēl nebija atnākuši viņu draugi un mēs devāmies uz turpat blakus esošo vietu. Tā ir tāda kā kraujas mala, kur stāvot var redzēt visu Lisabonu sev pie kājām, varbūt ne visu, bet lielu daļu. ļoti skaisti , pavisam noteikti. Tāda maģiska sajūta tur esot. Tikām arī uzcienātas ar vīnu. Un vispār tur bija jauki. Augšā mēs sagaidījām pārējos viņu draugus un devāmies apsveicināties ar citiem cilvēkiem. Tā mēs ļoti jauki parunājāmies ar vienu lietuviešu meiteni. Tālāk devāmies atpakaļ uz Erasmus stūri, kur paņēmu ļoti garšīgu dzērienu, kas saucas Caparija (ja pareizi atceros :D) un ļoti forši parunājāmies ar vienu spānieti, kas šeit ir atbraukusi kā maģistre, viņa ideāli prot itāļu valodu, tāpēc pārsvarā turas kopā ar itāļiem. Viņa vispār bija ļoti jauka. Tā mēs uz šī stūra pavadījām kādas 2 stundas un tad devāmies uz galveno galamērķī - Music box, kur notika ESN ballīte. :) Tur ir jāstāv ĻOTI garā rindā, lai tiktu iekšā, bet mēs, protams, iešmaucām rindas priekšgalā un ātri vien tikām iekšā. :D Vienīgi klubs bija tā pārbāzts, ka vienīgais, par ko es spēju domāt bija - kā nostāvēt kājās. Visapkārt viens liels mudžeklis. Bet nu vismaz kaut ko tādu arī vajag piedzīvot. :)
Mēs ar Madžu ātri devāmies prom, jo to izturēt bija gandrīz neiespējami. Ap pus 4iem jau saldi čučējām, nu, vismaz mēģinājām, jo mūsu mājās ātrāk par 4, 5 aizmigt nevar, jo uz mūsu ielas ir ļoti liela ballīte gandrīz katru vakaru. :D

Nākamajā dienā mēs devāmies uz banku, kur gribējām atvērt kontus, bet man to nevarēja izdarīt, jo man nebija neviena oficiāla dokumenta, kur būtu uzrādīta mana adrese Latvijā. Tā nu kontu varējām uztaisīt tikai Madžai. Nu, tad to arī darījām. :D Mūsu baņķieris bija manāmi satraukts par ārzemju klientiem. Attieksme bija aptuveni tāda, it kā mēs būtu paši svarīgākie klienti pasaulē. Viņš nepārtraukti kaut ko runāja, kaut kur skraidīja, ņēmās un ņēmās. Kad beidzot tikām ārā no bankas man jau viņš bija apnicis ar savu satrauktību. Bet neraža, man pie viņa būs jāatgriežas, lai uztaisītu sev kontu. :D Pēc tam devāmies uz foto salonu uztaisīt bildes, kas mums bus nepieciešamas dažādiem dokumentiem skolai. Šajā foto salonā strādāja sieviete, kas tiešām pieprot savu arodu, jo bildes sanāca tiešām smukas, pat neskatoties uz to, ka iepriekšējā vakarā mēs neesam bijušas mājās. :D Tad nu vēl mazliet pastaigājām pa veikaliem un devāmies mājās ēst. :D

4diena mums sanāca mazliet steigā, jo 15 bija jābūt skolā uz Erasmus meeting, bet mēs bez 20 trijos bijām vēl bankā, kur Madža gribēja izņemt naudu, taču mūsu "foršais" baņķieris pa visu banku bļaustījās, ka viņai nauda vēl nav kontā. Vispār viņš mūs tagad atpazīst un sveicina. Tas jau kļūst mazliet neērti. :D Tad nu mēs pa galvu un kaklu metāmies uz metro, lai brauktu uz skolu. Ar ~10 min nokavēšanos ieradāmies. Visi jau bija saradušies un mēs mazliet vairāk sapucējušās arī bijām ieradušās, bet, ak Tu velns, mēs bijām vienīgās, kas bija sapucējušās. Un tad es jutos atkal neērti. :D Apsēdāmies un noklausījāmies, kas koordinātorei ir sakāms, saņēmām arī savu lekciju grafiku, bet tas ir tiešām riebīgs jo ir ļoti daudz gari logi. Un vēl viena nelaime Corporate Finance vietām mums bija jāizvēlās, kas cits. Man tas nepatika, jo šo lekciju mums varēja ieskaitīt Personālvadībā pie Klausas...Izvēlējāmies no sākuma business english, bet šķiet atkal nāksies mainīt, jo to mums var ieskaitīt tikai C daļā, bet tur mums vajag vēl tikai vienu kursu, kas būs portuguese for foreign students. :( Tad nu laikam nāksies izvēlēties Management Accounting, kas ir Vadības grāmatvedība un kas mums jau ir bijis. Reāli mums nav vairs, ko izvēlētiesties, jo visi pārējie kursi mums jau ir bijuši. :( Redzēs, ko pirmdien mēs sarunāsim...
Pēc šī meetinga mēs vēl mazliet uzkavējāmies, lai ar kāda puiša palīdzību aizpildītu lapas, kas jāiesniedz, lai dabūtu metro braukšanas karti. Mēs bijām palikušas tikai četras meitenes, mēs ar Madžu un divas lietuvietes, ar kurām pēc tam arī parunājāmies. :) Viņas bija jaukas. :)
Lietuvietes devās prom, bet mēs atkal uzkavējāmies,jo gaidījām mūsu koordinatores no skolas, kas iepriekšējā dienā bija ieradušās. Sagaidījām viņas un mazliet parunājāmies. Tad mēs koortdinatorei paprasījām, kā nokļūt dažādās vietās, bet to laikam labāk nevajadzēja darīt, jo šī izstāstīšana izpaudās tā, ka viņa gāja sagatavot lapu kā un kur mums jānokļūst un kas jāredz, tai pašā laikā kāds cits vīrietis savā kabinetā rādīja mums labāko jūrmalu bildes. Un arī stāstīja kā tur nokļūt, ka tas ir jāpiedzīvo utt. :D Vispār cilvēki šeit ir pārāk izpalīdzīgi. :D
Tad nu beidzot visu uzzinājušas un saņēmušas devāmies prom koordinatores atstājot. :D
Mājās atkal bijām vēlu un atkal ēdām ap 21 via 22 vakarā. Mums vispār dienā sanāk divas ēdienreizes - brokastis un vakariņas, jo pa dienu mēs visu laiku esam prom. :D

Nu tad beidzot - 5diena. :D
Tad mēs atkal devāmies uz banku, jo man vajadzēja uztaisīt kontu un no mammas biju saņēmusi dokumentu ar mūsu adresi. :D Ierodamies bankā un mums pat rindā nav jāstāv, jo mūsu baņķieris mūs atpazīst un saka, lai mirklīti uzgaidot. Tā, nu, mēs tur stāvam un gaidām. Baņķieris tik ik pa laikam uzmet skatienu un pasmaida. :D Beidzot viņš atbrīvojas un var pievērsties mums - banka it kā strādā tikai līdz trijiem, bet kontu viņš mums sāk taisīt tikai ap 15:20, tas ir, pēc darba laika. Mēs laikam tiešām esam ļoti svarīgi klienti - un atkal viņa satrauktība, sajūsma utt. Viņš uzdod daudz nevajadzīgu jautājumu, pajūsminās par to, ka esmu tik jauna un turpina kaut ko pie sevis dungot. Tad viņš pēkšņi mums iesaka, kur šovakar mums vajadzētu iet ballēties, tur it kā būšot vecāki cilvēki nekā mēs, bet mums to vajadzētu redzēt. Kāpēc to iesaka baņķieris??? Vispār viņa pateica, ka pirmdien mums jāiegriežas atkal un tad viņš mums iedos sarakstu ar must see vietām... Ar ko mēs esam izpelnījušās tādu godu? :D
Pēc tam gājām taisīt metro kartes, gribējām to izdarīt iepriekšējā vakarā, bet ieradāmies aptuveni 5min par vēlu. ;D Tad nu vakar sanāca nostāvēt rindā aptuveni stundu. Beidzot tikām pie lodziņa.Taisījām emergency kartes, kurām būtu jābūt gatavām nākamā dienā, bet neraža mēs esam ieradušās 5dienā līdz ar to kartes gatavas tikai pirmdien. Tad nu būs jāiet tur un atkal jāstāv rindā lai dabūtu šīs kartes...

Tad, nu, vakarā ap pus1 devāmies apskatīt to ballīti, ko ieteica baņķieris, laikam īsti neatradām pareizo vietu, bet atradām kādu vietu, kur uz ielas uzcelta skatuvīte un tur spēlēja tīri interesantu mūziku. Pastāvējām, paklausījāmies mūziku tur kādu laiciņu un tad devāmies atkal uz ERASMUS corner. Vispār mūsu iela - Rua da Barroca - ir viena liela ballīte. Knapi vari izspraukties cauri cilvēku masām, lai tiku uz mums vajadzīgo vietu. Nokļuvām tur un es atkal paņēmu Capariju, šoreiz tā bija daudz saldāka. Vispār vakars izvērtas ļoti interesants, jo satikām divus portugāļu puišus, kas bijuši Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un ar viņiem tad nu kādu stundu runājāmies. :D Beigās nolēmām, ka laikam jādodas prom, jo viņi sāka palikt jau pārāk uzbāzīgi, bet nē tas mazākais no viņiem mūs ar Madžu velk uz Erasmus corner, lai iedzertu kaut ko. Mēs ar Madžu ejam, bet par laimi tur ir tik daudz cilvēku, ka mums bija ļoti viegli no viņa aizšmaukt. Viena laba lieta ballītēm kā festivāliem - viegli aizmukt no nevēlamiem cilvēkiem. :D
Uhh, laikam pietiks rakstīt - man jau nogura rokas...
Tādi, nu, redziet, pēdējo dienu piedzīvojumi. :)

P.s. Piedodiet par pareizrakstību - slinkums to palagu pārbaudīt. ;)