Ziemassvētki!?

Ir brīži, kad nezinu, ko šeit rakstīt, taču ir arī brīži, kad man ir daudz ko teikt, bet nav laika, kad. Un tad paiet kāds laiks un visi svarīgie teksti pēkšņi piemirstas, tā arī nekas netiek uzrakstīts. Tāpēc arī manā bloga uz mēnesi bija klusums. BET es esmu dzīva un man iet lieliski, skumji, bet lieliski. :)

Skumjām ir vairāki iemesli:
1) šie būs pirmie Ziemassvētki, kurus nepavadīšu Liepājā ar ģimeni pie trīsmetrīgas egles, tā vietā būšu Oksfordā pie māsas bez egles. :/ Skumji un forši reizē, jo es tomēr satikšu māsu, par ko man ir ļoti liels prieks, bet skumji, jo tie nebūs īsti Ziemassvētki. Bet viskaut kas taču dzīvē jāizmēģina, vai ne? :)
2) tā kā ir Ziemassvētku laiks, tad visi mūsu Erasmus sāk pamazām izklīst pa mājām, un tas nozīmē atvadas. :( Tā arī šodien Giedre aizlidoja mājās. Ir skumji, jo tika izjaukts mūsu fantastiskais četrnieks. Bet tas nozīmē tikai vienu - mēs ar Madžu uz Viļņu vai viņas uz Latviju. Atkal satikšanās ir tā foršākā, vai ne?


Bez tam man tagad ir ļoti daudz ballīšu un mēs ar Madžu esam pārvērtušās par lielām guļavām - no ballītes līdz ballītei, bet ar rītdienu tas mainīsies, jo man ir palikušas tikai divas dienas līdz lidošanai uz UK un ir tik daudz kas jāizdara. :) Ar rītdienu es sākšu celties normālā laikā un arī ieziet no mājas pirms 15 dienā. :)

Vispār - svarīgs paziņojums - vakar bijām uz atvadu ballīti pie Giedres un tur mēs ar Madžu aiznesām arī Melno Balzamu, kuru vairāk vai mazāk visi zināja. Viens spānis vārdā Alberto, mani ļoti pārsteidza, jo viņi (spāņi) kā izrādās ir ļoti iecienījuši mūsu Melno Balzamu un daži pat speciāli uz Latviju brauc, lai iepirktu to. Vai šeit nav lielisks ceļš eksportam uz Spāniju?!

Vispār man ir skumji, jo tu saproti, ka ir atlicis mazāk kā mēnesi, lai izbaudītu šo vienreizējo pieredzi. Vēl tik daudz kas jāiespēj un jāredz. Bet - pa kuru laiku? Viens ir skaidrs - es šeit atgriezīšos, kaut kad mūžā es šeit atgriezīšos!!! :)

Tas šoreiz no manis viss...
Man pietrūkstat arī jūs visi, mani mīļie, Latvijā! (hug)